Latvijā nodokli rēķina pēc īpašuma kadastrālās vērtības – zemei un ēkām tas ir robežās no 0,2 līdz 1,5 procentam. Bet, piemēram, Lietuvā nodokli rēķina nevis no kadastrālās, bet īpašuma vērtības, turklāt ja dzīvokļa vai mājas vērtība ir līdz 220 000 eiro, nodoklis nav jāmaksā. Savukārt Igaunijā nodokli arī rēķina no kadastrālās vērtības, taču to piemēro tikai zemei, dzīvokļiem un mājām ne. Ja privātmāja atrodas uz zemesgabala līdz pusotram tūkstotim kvadrātmetru, zemes nodoklis nav jāmaksā.
Bulgārijā šo nodokli aprēķina pēc kadastra fiziskām personām un pēc bilances vērtības juridiskām personām. Turklāt, ja visu nodokli nomaksā līdz 30.aprīlim, tiek piemērota vēl papildu 5% atlaide.
Bet, piemēram, Čehijā nodoklis ir gan par zemi, gan ēku, taču likmes un nosacījumi ir ļoti dažādi. Lauksaimniecības zemei un mežiem nodokli aprēķina pēc pirkuma cenas. Savukārt apbūves zemei un pārējai zemei nodokli rēķina pēc platības, un apbūves gabaliem tas ir 0,07 eiro par kvadrātmetru, bet pārējai zemei – 0,007 eiro par kvadrātmetru. Dzīvojamām mājām nodoklis ir 0,07 eiro par kvadrātmetru, bet ēkām, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība, – 0,37 eiro par kvadrātmetru. Un interesanti, ka šāda likme ir ēkas pirmajam stāvam, par katru nākamo stāvu piemēro koeficientu no 1,2 līdz 1,22.
Vācijā nekustamā īpašuma nodokli rēķina pēc kadastrālās vērtības, un likme, ko piemēro zemei un ēkām, ir 0,35 procenti. Taču pašvaldības var piemērot koeficientu no 280 līdz pat 810 procentiem.
“BDO Latvia” speciālisti arī salīdzinājuši nekustamā īpašuma nodokli par divistabu dzīvokli Rīgā un par dzīvojamo māju Rīgas rajonā – 50 kilometru no galvaspilsētas – kāds tas būtu jāmaksā katrā Eiropas valstī, ņemot vērā likmes un nosacījumus, turklāt norādīta minimālā alga konkrētajā valstī.
Astoņās valstīs par dzīvokli nebūtu jāmaksā nekas, bet sešās valstīs arī māju un tai piegulošo zemes gabalu neapliktu ar nekustamā īpašuma nodokli.
