Izvērtējot pagājušo apkures sezonu, realizētais siltumenerģijas apjoms bija mazāks - to ietekmēja siltie laika apstākļi, skaidro SIA „Liepājas enerģija” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs. Tajā pašā laikā iecerētie plāni izdevās, tas galvenokārt saistīts ar šķeldas kā kurināma izmantošanu pilsētā. Atkarībā no laika apstākļiem šis patēriņš svārstās no aptuveni no 60–65%:
„Uzņēmumā gāzes patēriņš, kad mēs to pārņēmām, bija virs 50 miljoniem kubikmetru gadā. Šobrīd, izmantojot biomasu un ņemot vērā paveikto, tie ir padsmit miljoni. Var droši teikt, ka gāzes patēriņš ir samazinājies par trīs reizēm.”
Ja rēķina megavatstundas, šķelda kā kurināmais ir vismaz trīs reizes lētāks nekā dabas gāze.
„To jau var redzēt pēc mūsu siltumenerģijas tarifa. 2012. gada beigās mēs ieviesām pirmo jaudu, kas darbojās ar šķeldu - biomasas koģenerāciju. Krietni samazinājām tarifu. 2013. gadā arī samazinājām,” , skaidro SIA „Liepājas enerģija” valdes loceklis Jānis Bērziņš.
Investējot modernizācijā, tarifs kopumā samazināts par vairāk nekā 22%. Tarifa samazināšana turpināsies: „ Regulatorā esam iesnieguši vienu no saviem koģenerācijas tarifiem. Tā kā mums ir gan gāze, gan biomasa, tad katrai no stacijām ir savs tarifs. Pašreiz esam iesnieguši gāzes koģenerāciju, pēc tam sniegsim biomasas koģenerāciju. Kad būs abi, varēsim runāt par gala tarifa samazinājumu.”
SIA „Liepājas enerģija” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs papildina kolēģi, sakot, ka tarifa iesniegšanai regulatorā un tā pārskatīšanai ir konkrēts mērķis: „Mums ir mērķis samazināt gala tarifu nākošajā gadā. Par cipariem pāragri runāt, jo ļoti daudz dažādu aprēķinu.”
Laiki mainījušies. Ja agrāk Liepāja apkure dārdzības ziņā noteikti atradās uz goda pjedestāla, tad šobrīd ir ievērojams kritums.
Starp visām Latvijas pilsētām, kur ir regulētie tarifi, mēs esam kaut kur pa vidu. Tas ir ļoti tālu no dārgā gala, kur kādreiz paši bijām,” situāciju ieskicē Jānis Bērziņš. Skaidrība par gala tarifa samazinājumu Liepājas iedzīvotājiem būs līdz nākamajai apkures sezonai.
„Liepājas enerģija” secina, ka šķeldas patēriņš Latvijā kopumā ievērojami pieaudzis, bet cena trīs gadu laikā palikusi nemainīga. Bažas par šķeldas trūkumu neesot. Tā kā agrāk šķeldas patēriņš Latvijā bija niecīgs, piegādātāji kurināmo eksportēja, tagad iespējams vairāk realizēt vietējā tirgū.
