Biežāk izvēlēties ne lētāko, bet svaigāko, zaļāko un vietēja ražojumu pārtiku - par šāda principa ieviešanu valsts iepirkumos ceturtdien vienojušās koalīcijas partijas.
Iecere par vietējo ražotāju atbalstu varētu tikt īstenota, pabeidzot darbu pie grozījumiem Publisko Iepirkumu likuma, kā arī saskaņojot atbildīgo institūciju darbu un izglītojot tās.
„Koalīcija vienojās, ka piestrādās gan Tautsaimniecības komisija pie likumdošanas - trešajā lasījumā ir šis likums. Un vienojās, ka Iepirkumu uzraudzības birojs, un, sapratu piedalīsies arī Finanšu ministrija un Zemkopības ministrija, strādās pie instrukcijas, kā pareizi to pielietot,” teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
„Arī Valsts kontrole teica, ka viņi arī izprot, ka ne vienmēr zemākā cena … nu es tā viņus vismaz sapratu, varbūt es kļūdos, jo viņi teica, ka ievēros likumu, kā jau Valsts Kontrole, viņiem likums ir jāievēro. Bet ja piemēram būs kāds strīdīgs gadījums, tad viņi prasīs atzinumu pie IUB [Iepirkumu Uzraudzības biroja]. Jo pie „Zaļās karotītes”, pie zaļā iepirkuma, nav pateikts, ka ir jābūt zemākajai cenai, ir pateikts, ka ir jābūt izdevīgākajai cenai,” viņš piebilst.
Eksperti un politiķi atzīst, ka lielā mērā to atbalstīt vietējo ražotāju ļauj arī esošā likumdošana, tomēr tā sauktā zaļā iepirkuma principi līdz šim vēl nav izstrādāti precīzi.
Šī iemesla dēļ, iespējams, pašvaldības nav pietiekami informētas par to, kā, ievērojot likumu, vienlaikus atbalstīt vietējos ražotājus, norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. „Protams, ka šobrīd ir tāda iespēja iepirkt zaļo iepirkumu, kas nozīmē, ka attiecīgi pašvaldība var iepirkt to ražojumu, kas ir maksimālu tuvu tai vietai,” sacīja Meņģelsone.
„Šajā gadījumā – „Jaunpils piens” var piegādāt Jaunpils bērnudārzam savu biezpienu. Kā to izdarīt - pašvaldības, iespējams, daudzas vēl nezina, daudzas baidās, daudzas nezin, kā pareizi uzrakstīt specifikāciju. Tāpēc šobrīd no likumdevēja puses visu vajadzētu izdarīt maksimāli ātri, lai Ministru Kabinetā būtu attiecīga instrukcija, attiecīgi noteikumi, un nevienam nebūtu nekādu bažu un pārpratumu. Jo mums nav cita iespēja, kā iepirkt savu preci un atbalstīt savu vietējo ražotāju,” skaidro Meņģelsone.
Viņa norāda, ka organizējot publiskos iepirkumus, Latvijai, protams, ir jāņem vērā arī ES kopējie normatīvi, tomēr pielietojot tā sauktā zaļā iepirkuma principus, sniegt priekšrocības vietējiem ražotājiem ir iespējams. „Šobrīd, protams, mums ir jāņem vērā ES normas, gan arī to, ka ir brīva preču un pakalpojumu kustība. Tajā pašā laikā ir arī citi kritēriji, kas ir ļoti nozīmīgi, lai mēs piemēram, pienu, biezpienu, burkānus nevadātu daudzus simtus kilometrus vienā vai otrā virzienā, bet maksimāli tuvu izaudzētajai vietai patērētāju. Līdz ar to ir aicinājums domāt vienlaikus gan zaļi, gan arī patriotiski,” teica Meņģelsone.
Paredzams, ka iecerētās izmaiņas likumdošanā ļaus pašvaldībām, kuras ir vienas no nozīmīgākajiem publisko iepirkumu organizētājiem, aktīvāk atbalstīt vietējos lauksaimniecības produktu ražotājiem, jau no septembra.
Paziņojumā medijiem ZZS arī norāda, ka vietējo ražotāju preču noieta stimulēšanai jāatjauno Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas materiālās rezerves. Tās jāveido no produktu grupām, kurām ir pietiekami garš glabāšanas termiņš.
Priekšlikumu vidū arī piedāvāts izveidot nozaru atbalsta fondu, kam būtu 200 miljonu eiro finansējums. Tāpat ir nepieciešams īstenot tiesiskās aizsardzības procesa vienkāršošanu uzņēmumiem, kurus skārušas Krievijas embargo izraisītās sekas, kā arī laika periodā no trīs līdz sešiem mēnešiem Krievijas sankciju seku skartos uzņēmumus atbrīvot no darbaspēka nodokļiem.
