Elektronikas uzņēmumi, kas šobrīd darbojas Latvijā un veidojas no jauna, galvenokārt savu produkciju eksportē, turklāt uz Rietumeiropas un pasaules tirgiem, kas neskar Krieviju. Elektronikas nozare Latvijā pārspēj farmāciju, saka Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas valdes loceklis Ilmārs Osmanis. Elektronika ir visur – telefonā, ko lietojam, mājsaimniecībā un citur.
„Šī nozare attīstās ļoti strauji. Pēdējos trīs gados pieaugums ir 20-30% gadā. Tā kļūst par arvien nozīmīgāku Latvijas ekonomikas daļu. Uzņēmumu klasteris ir ļoti jauns, pirms piecpadsmit gadiem šo uzņēmumu pārsvarā nebija.
Nevienam nav jāapraud ne “Radiotehnika”, ne VEF. Jaunais klasteris ir modernāks un sasniedz labākus rezultātus,” saka Osmanis.
Neraugoties uz šiem sasniegumiem elektronikas nozarē, netrūkst arī sarežģījumu. Nozares pārstāvis Ilmārs Osmanis uzskata, ka elektronikā nav svarīga kvantitāte, bet kvalitāte. Tāpēc laikus ir jāidentificē īpaši talantīgi jaunieši: „Arī tādi, kam ir ķēriens kaut ko izgudrot. Elektronika ir tā joma, kur līdzko jūs kaut ko izgudrojat, tā to varat pārdot visai pasaulei.”
Lai atbalstītu jaunos talantus, uzņēmēji ir gatavi maksāt sociālās stipendijas tiem, kuriem ir finanšu grūtības, modernizēt interešu izglītību skolas līmenī, arī meklēt izcilus speciālistus pasaulē, lai ievirzītu un atbalstītu šajā nozarē uzņēmējus – iesācējus.
Viens no sadarbības partneriem ir Ventspils Augstskola.
„Elektronikas jomā galvenais ir studēt gribošu jauniešu trūkums. Mēs visiem jauniešiem, kuri grib studēt, varam nodrošināt budžeta vietas.
Nav problēmu, par ko jaunieši uztraucas, ka budžeta vietas tiks samazinātas, šajā jomā nesamazinās. Visi, kuri vēlas studēt, var studēt budžetā, gan IT, gan elektronikā,” saka Ventspils Augstskolas Informācijas tehnoloģiju (IT) fakultātes dekāns Māris Ēlerts.
Piemēram, šajā gadā Ventspils Augstskolā sarucis studēt gribētāju skaits bakalaura programmā, bet palielinājies maģistrantūrā. Studiju programmās tuvākajā laikā gaidāmas izmaiņas. „Mēs gribam akadēmisko programmu pārveidot par profesionālo programmu, lai uzreiz var iegūt elektronikas inženiera kvalifikāciju. Atšķirība ir studiju laikā, palielināsies studijas bakalaurā, bet samazināsies maģistrantūrā,” stāsta Ēlerts.
Lai ieinteresētu bērnus un jauniešu par elektroniku, Ventspilī tiek domāts par interešu izglītības modernizēšanu un attīstību. Par to, kas pieejams pašlaik, stāsta Ventspils domes Ekonomikas nodaļas vadītāja Elita Baklāne-Ansberga: „Jau vairāku gadus Ventspils domei un Izglītības pārvaldei šis ir viens no karstākajiem jautājumiem. Esam guvuši labus panākumus IT jomā. Aptuveni 500 skolēni jau no pirmās klases var apgūt IT prasmes, programmēšanu, datordizainu.”
Domes Ekonomikas nodaļas vadītāja uzsver, ka nākošais uzdevums būs jau skolās ieinteresēt jauniešus par elektroniku un inženiera darbu. Ventspilī izveidots Augsto tehnoloģiju parks, kur jau strādā viens no vadošajiem elektronikas uzņēmumiem “HansaMatrix” un citi. Elektronikas eksperti ir pilnīgi pārliecināti, ka, studējot šajā nozari, darbs Latvijā atradīsies visiem.
