Dienas notikumu apskats

Pēc sprādzieniem munīcijas noliktavā Ukrainas austrumos evakuēti 20 000 cilvēku

Dienas notikumu apskats

Ina Strazdiņa par Romas līguma 60. gadadienu

Nodokļu reformas pieņemšanā valdība cer uz Saeimas darbu vasarā

Nodokļu reformas pieņemšanā valdība cer uz Saeimas darbu vasarā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Valdība atbalstīja rīkojuma projektu par valsts budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem, kā arī šā gada budžeta pieņemšanas grafiku. Nākamā gada valsts budžeta veidošana būs cieši saistīta ar nodokļu reformu, kuru valdībā plānots apstiprināt aprīlī, un cer uz Saeimas darbu arī vasarā. Valdības pārstāvji tikušies arī ar sociālajiem partneriem, kuru reformas vērtē pozitīvi, taču dažas detaļas izrādījušās strīdīgas.

Cer reformas pieņemt līdz septembrim

Valdības ārkārtas sēdē, skatot nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas grafiku un ministriju bāzes izdevumus, premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) vairākkārt norādīja, ka svarīgi budžeta pieņemšanas gaitu saskaņot ar gaidāmo nodokļu reformu, kas paredz samazināt nodokļu slogu darbaspēkam. Kučinskis ministrus informēja, ka 

pirmajā nodokļu reformas vadības darba grupas sēdē tikai pašvaldību pārstāvji atturējās to atbalstīt.

Valdība nodokļu pamatnostādnes plāno apstiprināt pēc mēneša, un pēc tam sāksies darbs pie izmaiņām likumos.

Kučinskis norādīja, ka, visticamāk, būs jālūdz Saeimai strādāt arī vasarā, lai nodokļu reformai vajadzīgos likuma grozījumus laikus varētu pieņemt: "Jūnija otrajā pusē uz pamatnostādnēm balstītie likuma labojumi nodokļu likumos ir jāiesniedz parlamentā, un mēs vienojāmies pārrunāt jautājumu, ka parlamentam pirms gadskārtējā budžeta būtu vasarā jau jāsāk skatīt un vēlams arī jāizskata jaunie labojumi, lai septembrī mēs jau tiktu līdz jaunajam budžetam."

Prioritātes - aizsardzība un veselība

Runājot par ministriju bāzes izdevumiem, Kučinskis stāstīja, ka budžets palielināts Aizsardzības ministrijai, lai 2018.gadā finansējums sasniegtu NATO noteiktos 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai. Otra prioritāte nākamā gada budžetā ir veselības aprūpe, taču tās finansējums tiks skatīts kontekstā ar nodokļu reformu.

"Pārējiem pagaidām, protams, ir jāgaida par jaunām iniciatīvām iespējas, lai sāktu runāt par kādām iecerēm. Citas ministrijas šobrīd paliek tādā pašā līmenī, kā ir būts," sacīja premjers.

Ministrijas savas prioritātes, kam vajadzīga papildu nauda, varēs iesniegt līdz 1.jūnijam. Kučinskis norāda, ka jaunās politikas iniciatīvas kā vēlmju sarakstus ministrijas vairs neiesniegs, turklāt ministrijām jārēķinās ar rūpīgu tēriņu pārskatīšanu, lai meklētu iespējas ietaupīt.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) stāsta, ka šogad ministriju lūgumi pēc naudas tiks vērtēti citādi: "Esam aicinājuši dalīt to divās daļās, ka ministrijas sniedz Finanšu ministrijai informāciju gan par tekošajām vajadzībām, ārkārtas neatliekamajiem pasākumiem, gan arī par jaunas politikas iniciatīvām, kur savukārt mēs gribētu daudz precīzāk vērtēt lietderības aspektus. Skatoties, vai tie ir pasākumi, kas īsteno strukturālu reformu, kas nozarei ir vajadzīgi, vai tie ir pasākumi, kas uzlabo tautsaimniecības attīstību un varētu palīdzēt mums ekonomikai augt, vidējā termiņā dodot papildu ieņēmumus."

Finanšu ministre norāda, ka ministrijām kā allaž būs jābūt pieticīgām, iesniedzot jaunus priekšlikumus.

Robs budžetā, ko varētu radīt jaunā nodokļu reforma, gan nebūšot ļoti liels. Kā stāsta Reizniece-Ozola, tie varētu būt „padsmit” miljoni eiro nākamgad,

taču tiekot strādāts pie tā, lai budžeta ieņēmumu samazinājumu kompensētu.

Nodokļu reformu skaidro uzņēmējiem

Tāpat ceturtdien pie viena galda premjeru, finanšu un ekonomikas ministrus un Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju aicināja Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Konfederācijas biedru kopsapulcē, spriežot pēc sanākušo komentāriem un jautājumiem, kopumā attieksme pret plānu ir pozitīva, taču ir arī strīdīgas detaļas.

Autopārvadātāju pārstāvis Valdis Trēziņš neapmierināts ar to, ka, piemēram, cels akcīzi naftas produktiem, lai kompensētu līdzekļus, kas neienāks no samazinātajiem nodokļiem. “Pēc mūsu aprēķiniem tie būs vēl 10 centi klāt pie degvielas cenas. Līdz ar to kā pārvadātāji esam konkurētnespējīgi, salīdzinot ar kaimiņiem, un būs situācija tāda, kā šobrīd ar alkoholu – brauksim ietankoties tur, kur būs izdevīgāka cena. Tā pati Lietuva, kas šobrīd ir lētāka, vai Polija,” pauda Trēziņš.

“Ja mēs darbaspēka nodokļus būtiski samazinām, tad kaut kur ir jāliek klāt. Bet svarīgi – mēs ļoti rūpīgi vērojam, ko kaimiņi dara, un mūsu akcīzes nodokļi nebūs neizdevīgāki nekā Lietuvā vai Igaunijā,” skaidroja ministre. Viņa arī uzsvēra, ka patlaban ir ļoti labvēlīgs brīdis nodokļu reformai, tāpēc svarīgi to nepalaist garām.

Uz to norādīja arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”): “Ņemot vērā to, ka mēs šobrīd esam iedarbinājuši visus Eiropas fondu mehānismus, mēs diezgan droši varam teikt, ka ekonomikas izaugsme nākamos trīs gadus nebūs zemāka par 3%. Šis ir izcils brīdis, kad veikt pārmaiņas.”

Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone vērtē – vēl ir daudz tehnisku jautājumu, kas jāatrisina, un kompromisi, kas jāpanāk starp valsti, pašvaldību, darba devējiem un ņēmējiem. Taču viņa ir optimistiska: “Šobrīd ir labs brīdis, kad ļoti daudzas puses saka, mēs esam gatavi to darīt. Faktiski pēdējo 15 gadu laikā tā ir lielākā apņemšanās no visām pusēm.”

Jau ziņots, ka Finanšu ministrija nākusi klajā ar piedāvājumu plašākām nodokļu izmaiņām, slogu pārnesot no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem. Iecerēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi samazināt līdz 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt IIN likmi 23% apmērā. Savukārt kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, bet 0% likmi reinvestētajai peļņai. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.

Ministrija arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.

Eksperti norāda, ka šādas izmaiņas īstermiņā mazinās budžeta ieņēmumus, taču to var segt netiešie ieguvumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti