Latvijā saražoto preču un sniegto pakalpojumu pievienotā vērtība, izteikta iekšzemes kooprodukta (IKP) pieaugumā, atbilstoši valsts un privātā sektora ekspertu aplēsēm nākamgad varētu būt 2,6-2,7%. Vēl nesen šie rādītāji bija divreiz augstāki. Līdz ar to atkal ievērojami attālinās iespēja sasniegt ES vidējo līmeni, no kura atpaliekam vismaz par trešdaļu.
Izaugsmi lielā mērā nosaka eksporta apjoms, bet ES valstis, kas ir tā lielākie ņēmēji, pašas sastopas ar izaugsmes grūtībām. Maskavas agresīvās ārpolitikas dēļ slikti klājas arī tradicionālajam eksporta tirgum Krievijā.
Speciālisti gan norāda - arī 2,5% arvien ir izaugsme, un nav izslēgts, ka mūsu preču un pakalpojumi pircēji nākamgad saņemsies. „Sagaidām, ka eirozonas sniegums uzlabosies. Savukārt situācija Krievijā, vismaz tie apstākļi, kas patlaban raisa bažas, stabilizēsies un mazināsies pašreizējā nenoteiktība,” norāda “Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Līdz šim uzņēmumi, kas daudz tirgojās ar Krieviju, ir pratuši kompensēt zaudējumus un atrast pircējus citur. Taču kopējie eksporta apjomi būtiski auguši nav. „SEB bankas” veiktā Latvijas lielāko uzņēmumu aptaujā secināts, ka viņi ir optimistiski par apgrozījuma pieaugumu nākamgad. Vienlaikus par kopējo ekonomikas stāvokli tik liels optimisms nevalda, un biznesmeņi piesardzīgi raugās uz investīcijām attīstībā.
Savukārt patērētāji arvien lielākā skaitā apgalvo, ka viņu ienākumi aug un ir gatavi balstīt iekšējo pieprasījumu.
„Strādājošo algu pieaugums ir lielāks nekā patēriņa cenu pieaugums, un tas nozīmēs šī patēriņa palielināšanos,” skaidro “SEB banka” ekonomists Dainis Gašpuitis.
Arvien biežāk sastopamie sludinājumi par darbinieku meklēšanu ir droša pazīme, ka daudzos sektoros uzņēmējiem nāksies turpināt palielināt algas, lai noturētu darbaspēku.
Diemžēl problēmas ar kadriem vairāk izraisa nevis jaunu vietējo labāk apmaksātu darbavietu parādīšanās, bet strādnieku emigrācija un aiziešana pensijā.
Eksperti norāda, ka ekonomikas stimulēšanai lielāka loma jāuzņemas valdībai, piemēram, aktīvāk darbinot eksporta veicināšanas instrumentus. Citādi uzņēmēju piesardzība jau tā bremzējošo izaugsmi var novadīt līdz pilnīgam sastingumam.
