Grozījumi paredz, ka šīs nozares noteiks Ministru kabinets (MK). Valdībai attiecīgi MK noteikumi būs jāpieņem līdz šī gada 15.augustam, un plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā no 2016.gada 1.janvāra, informēja Saeimas Preses dienests.
Izmaiņas likumā arī paredz saglabāt līdzšinējo mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā, bet tas attieksies uz uzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajiem trīs gadiem tiem mikrouzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro. Sākot ar uzņēmuma darbības ceturto gadu, likmi plānots noteikt 12% apmērā no apgrozījuma.
„Šādu risinājumu, turklāt jau no šī gada 1.janvāra, esam atbalstījuši pie nosacījuma, ja Labklājības ministrija līdz septembra beigām būs sagatavojusi grozījumus valsts sociālās apdrošināšanas likumā par obligāto iemaksu apmēra noteikšanu mikrouzņēmumu darbiniekiem,” iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību atbildīgās Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) .
Otrajā lasījumā atbalstītā likumprojekta redakcija paredz, ka mikrouzņēmuma darbinieki papildus likumā noteiktajam ir sociāli apdrošināmi ar mērķi triju gadu laikā sasniegt sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, kas atbilst darba devēja un darba ņēmēja iemaksu summai, kas aprēķināta no minimālās mēneša darba algas.
„Savukārt, ja izmaiņas sociālo iemaksu jomā no nākamā gada netiks ieviestas, nodoklis būs 13%, bet 2017.gadā – 15% apmērā no mikrouzņēmuma apgrozījuma,” ceturtdienas Saeimas sēdē pauda Šadurskis.
Viņš norādīja uz jautājuma aktualitāti, uzsvēra, ka „līdzšinējās sociālā nodokļa iemaksas no mikrouzņēmumu nodokļa nenodrošina pat to, lai darbinieks varētu, piemēram, pretendēt uz minimālo vecuma pensiju vai pabalstu bezdarba gadījumā, savukārt nākotnē šāda situācija var radīt lielu slogu sociālajam budžetam, pamatbudžetam un pašvaldību budžetiem.
Saeimas vairākuma nolemtais gan arī saņēma kritiku. "Mikrouzņēmumu institūcija bija ieviesta likumdošanā, lai palīdzētu cilvēkiem, kas zaudēja darbu nolīgt jaunā darbā un līdz ar to gūt ieņēmumus, strādājot atbilstoši saviem spēkiem un gūstot minimāli nepieciešamos ienākumus sava darbaspēka atražošanai. Ja bezdarbnieks var atrast darbu, dibinot mikrouzņēmumu, kāpēc vajag ierobežot nozaru loku? Ja palīdzam pankūku cepējam, kāpēc nevaram palīdzēt juristam, kurš zaudējis darbu juridiskajā birojā, bet grib turpināt darbu kā mikrouzņēmējs?” retoriski vaicāja Saeimas deputāts Igors Pimenovs ("Saskaņa").
Viņam piekrita partijas biedrs Andrejs Elksniņš ("Saskaņa"). "Ja mēs gribam nodefinēt šīs nozares, tad liekam tās likumā, bet nekādā ziņā nedrīkst to atstāt valdības kompetencē. Tas būs padarīs šo mikrouzņēmumu nodokļa ideju par bezjēdzīgu," sacīja Elksniņš.
Patlaban noteikts, ka Mikrouzņēmumu nodokļa likme apgrozījumam līdz 7000 eiro 9%, bet apgrozījumam virs 7000 eiro – 11% gadā.
Finanšu ministrija iepriekš pauda - lai gan mikrouzņēmuma nodoklis izrādījās noderīgs un nodarbinātību veicinošs krīzes apstākļos, ilgtermiņā tas ir drauds līdzsvarotai ekonomikas attīstībai un arī liels slogs valsts budžetam, jo kopumā no šī gada līdz 2017.gadam valsts budžets negūtu ieņēmumus aptuveni 38 miljonu eiro apjomā.
Iepriekš Saeima apstiprināja pakāpenisku mikrouzņēmuma nodokļa likmes palielināšanu no 9% līdz 15% turpmākajos gados. Grozījumu autori norādīja, ka iedzīvotāji mikrouzņēmumus nereti izmanto negodīgos nolūkos – nevis, lai dibinātu jaunu uzņēmējdarbību, bet gan izmanto mikrouzņēmumu kā veidu, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Taču šāds ierosinājums izraisīja asus uzņēmēju iebildumus, un parlaments nolēma meklēt kompromisa risinājumu.
