Mērsraga ostai 2016. gads ir bijis veiksmīgs, jo šī gada 11 mēnešos pārkrauto kravu skaits ir palielinājies par teju 60 000 tonnu, kas ir par 15% vairāk nekā attiecīgajā laikaposmā pērn. Šādus rādītājus sasniegt ostai ir izdevies, jo nepārtraukti tiek domāts par eksporta virzienu paplašināšanu un dažādu kravu veidu dažādošanu.
“Es redzu, ka kolēģi plāno kravu samazinājumu, bet mēs neplānojam kravu samazinājumu, galvenais mums ir noturēt esošo kravu apgrozījumu. Un varbūt vēl nedaudz pieaudzēt, pieņemsim, par 5%, un tas būtu ļoti ļoti labi,” atzīst Mērsraga ostas pārvaldnieks Jānis Budreika.
Mērsraga ostā šajā gadā visvairāk ir eksportēta papīrmalka, kurināmā šķelda un koksnes granulas. Nākamajā gadā ir plānots vairāk attīstīt lauksaimniecības virzienu un tranzīta kravas.
Arī viens no vadošajiem kokskaidu granulu ražotājiem Latvijā “SBE Latvia” savu saražoto produkciju eksportē caur Mērsraga ostu.
“Es vienmēr saku, tās ir mūsu durvis uz Eiropu. Un mums ir līgumi, kuros stingri atrunāts, ka mūsu iekraušanas osta ir Mērsrags. Apmēram 75%, ko mēs saražojam gadā, tas tiek vests uz Mērsraga ostu,” stāsta “SBE Latvia” direktors Māris Ziediņš.
Mērsraga ostai ir izdevies pārkrauto kravu rādītājus uzlabot, bet kopējā situācija Latvijas ostās nav tik pozitīva, jo šī gada 11 mēnešos kravu apgrozījums ir krities par 10,9%.
Pēc Latvijas Ostu asociācijas sniegtās informācijas, kravu apgrozījuma kritumam ir vairāki iemesli, nepiemērotie laika apstākļi kravu pārvadāšanai, dažādi politiskie lēmumi un Krievijas rubļa vērtības kritums.
“Katra pārkrautā tonna Latvijas ekonomikai dod desmit eiro. Tā kā tās svārstības, kas notiek tranzītā un kas notiek ostas kravās, ļoti ietekmē kopprodukta pieaugumu Latvijā,” atzīst Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns.
Latvijā ir 10 ostas – trīs lielās un septiņas mazās ostas.
