Dienas notikumu apskats

Kubā tiekas Romas pāvests un Krievijas patriarhs

Dienas notikumu apskats

Austrija atkal prasa samazināt finansējumu ES valstīm, kas neuzņem patvēruma meklētājus

Zemkopības ministrija: Nepieciešama stingrāka kontrole uztura bagātinātāju nozarē

Mēģinās ieviest kārtību uztura bagātinātāju tirgū

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Nepieciešama stingrāka kontrole uztura bagātinātāju nozarē, pārliecināta ir Zemkopības ministrija (ZM), kas pašlaik raksta informatīvo ziņojumu valdībai, lai arī prasītu papildu finansējumu nozares sakārtošanai.

Īpaši nauda vajadzīga laboratorisko analīžu veikšanai, lai pārbaudītu, vai uztura bagātinātāju saturs atbilst tam, kas rakstīts uz marķējuma, kā arī nereģistrēto uztura bagātinātāju izplatītāju izķeršanai. 

Šobrīd Latvijā ir reģistrēti aptuveni 6000 uztura bagātinātāju. Katru gadu nāk klāt aptuveni 500. Likuma izpratnē uztura bagātinātāji ir pārtika, taču nav noslēpums, ka cilvēki tos mēdz asociēt ar medikamentiem. Pēdējos gados uztura bagātinātājus viegli var pasūtīt arī internetā.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) cenšas izķert nereģistrēto uztura bagātinātāju pārdevējus, taču digitālajā laikmetā tas ir gandrīz nereāls uzdevums. Kā stāsta ZM Pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītājs Māris Valdovskis, uztura bagātinātāju nozarē valda pamatīgs juceklis.

"Problēmu ir ļoti daudz, gan no kontrolējošo iestāžu puses, ka ir nepieciešamība gan laboratoriskās kontroles pastiprināt, gan fiziskās kontroles, gan vēl reklāmas kontroli ir nepieciešams pastiprināt, bet tam visam ir nepieciešams finansējums," norādīja Valdovskis.

ZM šobrīd par uztura bagātinātāju nozari Latvijā raksta informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam. Valdovskis gan vēl nemin summu, kādu varētu prasīt šīs jomas sakārtošanai. Nauda īpaši pietrūkst laboratoriskajiem izmeklējumiem. No 6000 Latvijā reģistrēto uztura bagātinātāju tikai nelielu daļu PVD ir nosūtījis uz sastāva analīzēm.

Kā stāsta PVD pārstāve Tatjana Marčenkova, gan Latvijā, gan citur Eiropas Savienībā uztura bagātinātājos mēdz atklāt aizliegtas vielas, kā arī marķējumam neatbilstošus vielu daudzumus.

"Sibutramīns, sildenafils, kā arī [vielas] vai palielinātā daudzumā, vai tieši otrādi, samazināts daudzums. Ja ir palielināts, tad tas tuvojas zālēm, un, ja tos bez kontroles lieto, tādus uztura bagātinātājus, tad var būt apdraudējums veselībai," atzina Marčenkova.

Sašutusi par zemo kontroli uztura bagātinātāju tirgū ir Latvijas Ārstu biedrība. Tās prezidents Pēteris Apinis arī piekrīt, ka problēma slēpjas naudas trūkumā. Ārstu biedrībai ir arī savs risinājums – uztura bagātinātājiem uzlikt akcīzes nodokli.

"Ja tie pašlaik ir neticami dārgi, un uzcenojumi ir simtkārtīgi aptiekās vai veikalos, mēs neredzam, ka tā būtu milzīga problēma, ka viņiem būtu uzlikta konkrēta akcīze, kas mums ļautu secināt, ka tas ir reģistrā, vai nav reģistrā, jo pašlaik tiek iegādāti un pārdoti neticami daudz uztura bagātinātāji, kas nekādos reģistros nav, nepakļaujas nekādai kontrolei," uzskata Apinis.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs plāno dažādus informatīvus pasākums, lai iedzīvotājus izglītotu par uztura bagātinātājiem. Informatīvā ziņojuma projektā norādīts, ka tam būs vajadzīgi 80 000 eiro. Ziņojumu ZM plāno iesniegt valdībā līdz 1. martam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti