Šobrīd Latvijā darbojas 47 lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvi. No tiem 25 lauksaimniecības un divi mežsaimniecības ir mazie kooperatīvi, kas turpmākos piecus gadus varēs administratīvajiem izdevumiem saņemt valsts atbalstu 4270 eiro gadā.
"Šie kooperatīvi ir tādi, kuru biedriem iepriekšējā gada apgrozījums nepārsniedz 30 000 eiro lauksaimniecības kooperatīviem un mežsaimniecības kooperatīviem apgrozījums vidēji par vienu nepārsniedz 40 000 eiro," stāsta Lauku atbalsta dienesta zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktors Rinalds Vācers.
Valdība septembra beigās apstiprināja grozījumus noteikumos, kas paredz - mazie kooperatīvi varēs saņemt 4270 eiro gadā telpu īrei un remontiem, biroja tehnikas un programmatūras iegādei, ražošanas iekārtu un laboratoriju aprīkojumam, kā arī transporta un sakaru izmantošanai.
Atbalstīt mazos kooperatīvus rosinājusi Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA).
"Mums tiek izteikti aizrādījumi no dažādām Eiropas Savienības institūcijām, ka mums ir vāja kooperācija, kas savukārt pasliktina lauksaimnieku stāvokli.
Tāpēc, lai mazie kooperatīvi varētu sekmīgāk attīstīties, ir paredzēts neliels atbalsts subsīdiju programmā," stāsta LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.
Pēc viņa sacītā, kooperācija ir "pierādījusi savu spēku", ko var redzēt vecās Eiropas valstīs, kur dzīve lauksaimniekiem kopumā ir labāka nekā Latvijā. "Kooperatīviem pašiem ir aktīvāk jāpiedalās tirgū un jābūt arī konkurētspējīgiem, un, protams, tās programmas ir jāizmanto. (..) Kooperatīviem [Latvijā] ir jāaug un jāattīstās, un maziem jātop ir par lieliem " teica Jansons.
Biznesa plānu nākamajiem pieciem gadiem līdz 30. oktobrim iesniegs lauksaimnieku pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Pienene KT", kurā apvienojušies 52 mazie piena ganāmpulku īpašnieki no Limbažu, Brīvzemnieku, Vidrižu un Sējas novadiem. Kooperatīva vadītāja Astrīda Pauliņa stāsta, ka zemniekiem ir no trīs līdz 60 govīm.
"Arī lielajiem, protams, ir vajadzīga kooperācija, bet tām mazajām ir ļoti vajadzīga. Bez kooperācijas viņi vispār izdzīvot nevar. Tur, kur nav kooperatīvu, tur praktiski vairs arī nav mazo saimniecību," atzīst Pauliņa.
"Pienene KT" valsts atbalstu plāno tērēt dažādām lietām - veco telefonu un datoru nomaiņai, kā arī laboratorijas aprīkojumam - tam, visticamāk, novirzīs pusi atbalsta, teica Pauliņa, lēšot, ka šim atbalstam, visticamāk, pieteiksies visi mazie kooperatīvi.
"Neviens nebūs tāds, kas palaidīs garām šo izdevību. It kā gadā tā ir ļoti maza summa, bet piecu gadu skatījumā tas ir būtisks devums, lai mazie kooperatīvi varētu atļauties sakārtot tādas vajadzīgas lietas," lēš Pauliņa.
