Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme nākamgad tiek prognozēta 3% apmērā. Tomēr ekonomiskā attīstība valstī joprojām nav vienmērīga. Piemēram, Ādažu novadā 2014. gadā bijuši 1152 uzņēmumi, kas ir par 100 vairāk nekā gadu iepriekš, bet attālākajos novados par uzņēmējdarbības uzsākšanu nereti interesējas vien daži uzņēmēji.
"Pie tiem tempiem, kā brauc ārā cilvēki, es neticu, ka [ekonomika] varēs vienmērīgi attīstīties. Es neticu. Būs lauksaimniecība un rūpnieciskie rajoni," sprieda biedrības ''Ādažu uzņēmēji'' valdes priekšsēdētājs Uldis Štēbelis.
Satraukumu rada arī šoruden aktualizētais jautājums par novadu reformu, kas arī bija kongresa galvenais jautājums.
"Šobrīd uzņēmēju sadarbība ar esošajām pašvaldībām vismaz vairumā gadījumu ir ļoti veiksmīga. Mēs nesaprotam, kādā veidā tiks administrēti šie jaunie reģioni un vai tas ietekmēs jau iztrādātās stratēģijas vietējo uzņēmumu attīstībai," norādīja Ogres novada uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Didzis Mizis.
Reģionālo uzņēmēju, kam lielākoties ir mazi un vidēji uzņēmumi, bet kuri veido divas trešdaļas no Latvijas IKP, nozīmīgumu valsts attīstībā kongresā uzsvēra arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
"Lai sekmētu jaunu uzņēmumu un jaunu darba vietu radīšanu reģionos, pašvaldību un uzņēmēju sadarbību, būtu lietderīgi apsvērt iespēju daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa novirzīt to pašvaldību budžetā, kuru teritorijā uzņēmums darbojas," teica Vējonis.
Attīstīt uzņēmējdarbību varētu arī savas nišas meklēšana katram novadam. Tas gan nozīmēru, ka pašvaldībās jābūt ilgtermiņa attīstības stratēģijai, kas nemainās līdz ar kārtējo varas maiņu.
