Matīss atzina, ka par valsts uzņēmuma nākotni nelemj viena ministrija, bet gan valdība. Tādēļ, nesot uz valdības sēdi investīciju projektu, kuru pats neatbalsta, viņš atstājis galavārdu par lēmuma pieņemšanu valdības rokās. Matīss skaidroja, ka Satiksmes ministrija gan uzraudzījusi līdzšinējā konsultanta "Prudentia" darbību, taču "airBaltic" investora meklēšanā iesaitījusies tikai pirms pusotra mēneša.
Tā kā valdības pieņemtais lēmums par finanšu investora piesaisti aviokompānijai nav guvis koalīcijas partneru - Zaļo un Zemnieku savienības un Nacionālās apvienības atbalstu, šorīd vispareizāk būtu noraidīt investoru un turpināt meklējumus, piesaistot aviācijas jomā kompetentu, starptautisku konsultantu.
Matīss apstiprināto investoru neatbalsta neskaidrās naudas izcelsmes dēļ un nepiekrītot līgumā paredzētajiem nosacījumiem.
“Neatbalstīšu, ka Latvijas nacionālā aviokompānija izmanto lidmašīnas, ko neizmanto nekur citur Eiropā. Proti, Krievijā ražotās lidmašīnas,” sacīja Matīss, papildinot, ka investīciju līgumā nav iestrādāts lidmašīnas tips, taču paredzētas investora tiesības piedalīties lemšanā par flotes nomaiņu. Tas nozīmē, ka investors var veicināt sev izdevīga lidmašīnu tipa iegādi.
Viņaprāt, galvenais arguments, kādēļ lēmums vispār tika pieņemts, saistāms ar bažām par riskiem, ko atnestu lielāks valsts finasiālais atbalsts kompānijai.
Komentējot iemeslus, kādēļ pieprasīta ministra demisija, Matīss pastāstīja, ka “Vienotības” tikšanās laikā 9. novembrī premjere Laimdota Starujuma (“Vienotība”) skaidrojusi sava lēmuma par demisijas pieprasīšanas pamatotību, taču viņas argmenti nav bijuši pietiekami skaidri.
Atspēkojot sev izteiktos pārmetumus par paviršu satiksmes jomas pārvaldīšanu, Matīss atgādināja, ka pēdējo četru gadu laikā laikā “airBaltic” no bankrotējoša uzņēmuma kļuvis par pelnītspējīgu.
Jau vēstīts, ka novembra sākumā valdība sēdē aiz slēgtām durvīm pēc vairāk nekā četru stundu diskusijām akceptēja finanšu konsultanta "Prudentia" atrasto investoru Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic". Nākamajā dienā premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”) nolēma pieprasīt satiksmes ministra Anrija Matīsa (“Vienotība”) demisiju. Intervijā LTV partijas “No sirds Latvijai” līdere Inguna Sudraba Matīsa darbu satiksmes ministra amatā kopumā raksturoja kā paviršu, savukārt politoloģe Ilga Kreituse vērtēja, ka šajā gadījumā Matīss padarīts par grēkāzi, kam jāatbild par kopējo valdības lēmumu, lai gan atbildība par to būtu jāuzņemas premjerministram.
„Vienotības” vadītāja Solvita Āboltiņa pirmdien, 9. novembrī, paziņoja, ka koalīcijas partneru iebildumu dēļ šobrīd juristiem būtu jāmeklē citi risinājumi nacionālās lidsabiedrības „airBaltic” finansēšanas jautājumā, jo koalīcijā nav atbalsta 80 miljonu eiro aizdevumam lidsabiedrībai un, iespējams, būtu jāmeklē cits stratēģiskais investors. Arī Zaļo un zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis apliecināja, ka ir jāturpina meklējumi un jāatrod cits investors.
Apstiprinātais investors ir Vācijas pilsonis Ralfs Dīters Montāgs-Girmess - viņš aviokompānijā ieguldīs 52 miljonus eiro, bet valsts - 80 miljonus eiro. Montāgs-Girmess jau ilgus gadus ar biznesu nodarbojas Krievijā, un viens no tiem ir saistīts ar Krievijā ražoto lidmašīnu pārdošanu. Intervijā Krievijas žurnālam „Medveģ” 2010.gadā viņš atzina, ka savulaik bijis Vācijas izlūkdienesta darbinieks, tomēr, redzot, ka aukstais karš esot beidzies, nolēmis pievērsties biznesam.
Preses konferencē pirmdien, 9. novembrī, Montāgs-Girmess norādīja, ka saskata finansiālus labumus no sava ieguldījuma "airBaltic". Viņš skaidroja, ka nākotnē saskata potenciālu pasažieru aviopārvadājumu pieaugumam. Baltijas tirgus investoram šķiet ļoti pievilcīgs, īpaši Eiropas-Ķīnas virziens, un šajā ziņā Rīga varētu kļūt par tranzīta punktu. Montāgs-Girmess uzsvēra, ka 52 miljoni eiro, ko viņš grasās ieguldīt "airBaltic", ir viņa personīgie finanšu līdzekļi, un tas būs aizdevums aviokompānijai, kā to arī vēlējusies Latvijas valdība.
Montāgs-Girmess iepriekš žurnālistiem norādīja, ka viņa investīcija "airBaltic" nav saistīta ar šīs kompānijas plāniem iegādāties piecas tā sauktās reģionālās lidmašīnas. "Mana investīcija ir pilnībā neatkarīga – var pirkt un var nepirkt tās [Krievijā ražotās lidmašīnas "Sukhoi Superjet"]," apgalvoja Montāgs-Girmess, vēlreiz uzsverot, ka vienošanās ar valdību neparedz šo lidmašīnu iegādi.
