Viņš uzsvēra, ka pašlaik likumi paredz, ka ministri izvirza darbam brīvostu valdēs cilvēkus, kuriem uzticas, jo ministriem jābūt pārliecinātam, ka viņa viedoklis valdē būs adekvāti pārstāvēts.
Matīss atzina, ka, iespējams, ostu valdes locekļu iecelšanas kārtība būtu jāmaina un ministrija pirms vēlēšanām to piedāvāja, taču koalīcijas sarunās par valdības deklarāciju partijas par to nevienojās.
Lai ostu pārvaldības sistēmu mainītu, SM viena pati nevar to panākt atzina Matīss.
Viņš atzina, ka augti vērtē Valsts kontroles (VK) ieteikumus ostu pārvaldes sistēma uzlabošanai un daļēji tam piekrīt, bet lai mainītu sistēmu radikāli „neipeciešama koalīcijas piekrišana, kuras šobrīd”.
Transporta nozares eksperts Tālis Linkaits Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” norādīja, ka ostu pārvaldes sistēma nemainās jau gadiem no vienas valdības uz otru, un problēma ir politiķu neieinteresētība kaut ko mainīt, iespējams tāpēc, ka ostās ir milzīgi līdzekļi, un tajās ir ne tikai politiķu, bet arī viņu sponsoru intereses.
Valdība otrdien apstiprinājusi jaunus ministriju izvirzītos valdes locekļus Ventspils, Rīgas un Liepājas ostās. Pretēji pirms vēlēšanām solītajam, pagaidām politiķiem tā arī nav vienoties par pārmaiņām pretrunīgi vērtētajā ostu valdes locekļu atlases kārtībā, un kārtējo reizi atbildīgos amatus ieņem ar ministriem politiski saistītas personas.
Lai gan nevienam no izvirzītajiem jaunajiem valsts pārstāvjiem ostu valdēs nevar pārmest neprofesionalitāti, tikai Satiksmes ministrijas darbiniekiem Džinetai Innusei un Kasparam Ozoliņam ir būtiska iepriekšējā pieredze ostu darbā, jo pārējie izvirzītie kandidāti galvenokārt strādājuši kā juristi vai enerģētikas nozarē.
Iecelšana notikusi bez konkursam, un divi no ieceltajiem valdes locekļiem ir ministru padomnieki vai biroja pārstāvji. Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā darbu saglabā ekonomikas ministres dzīvesbiedrs Andris Ozols. Šāda prakse ir gluži pretēji tam, ko ieteikusi Pasaules banka, valdības sēdē uzsvēra Valsts Kontroles padomes loceklis Aivars Ērglis.
Pasaules bankas eksperti ieteica mainīt ostu pārvalde modeļa maiņu, atteikties no ostu valdes locekļu politizēšanas, izvērtēt viņu kompetenti un atbilstību amatam, stāstīja Ērglis.
Valsts kontroles pārstāvis asi kritizēja valdību, uzsverot, ka pirms vēlēšanām valdības pārstāvji pauda apņemšanos nākt klajā ar jauniem lielo ostu pārvaldības principiem, tomēr diemžēl šobrīd vērojama atgriešanās pie vecajiem principiem.
Ērglis norādīja, ka otrdien valdes locekļi iecelti pēc iepriekšējiem paradumiem, bez jebkādas izvērtēšanas.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, atbildot uz sev izvirzītajiem pārmetumiem, atzina, ka plānotās reformas nebija iespējams īstenot, jo par tām nav panākta vienošanās starp koalīcijas partijām. Vēl pirms vēlēšanām ministrs Latvijas Radio norādīja, ka iecerētā reforma paredzēja valdes locekļu amatiem piesaistīt profesionāļus, kuri šī amata pienākumus pildītu ikdienā.
Darbs Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu valdēs to locekļiem, no kuriem lielākā daļa to apvieno arī ar citiem amatiem valsts pārvaldē, nodrošina atalgojumu robežās no 30 līdz 47 tūkstošiem eiro gadā. Zīmīgi, ka arī vairāki no amatu zaudējušajiem ostu valžu locekļiem pastāvošo, politizēto kārtību atzinuši par pašsaprotamu un jau pirms valdības sēdes bija iesnieguši lūgumus atcelt no ieņemamā amata.
Jau ziņots, ka pārvaldnieka Leonīda Loginova vienpersonisko ietekmi Rīgas brīvostā SM plānoja mazināt, tagadējo valdi pārveidojot par padomi, bet pārvaldnieka vietā izveidojot valdi trīs cilvēku sastāvā. Pārvaldes modeļa maiņa varēja skart ne tikai Rīgas brīvostu, bet arī ostas Ventspilī un Liepājā, tādējādi palielinot valsts ietekmi ostu vadības lēmumu pieņemšanā. Pārvaldes reformas plānoja ieviest vēl oktobrī, taču tas nenotika.
