Ungārija ar tās pretrunīgi vērtēto premjerministru Viktoru Orbanu priekšgalā pēdējos gados ir pievērsusi sev uzmanību ne tikai visai eiroskeptiskās attieksmes dēļ, bet arī pateicoties lielajām simpātijām, ko tās vadība izrāda Krievijai.
Jau pagājušajā gadā Ungārija panāca vienošanos par 10 miljardu eiro liela kredīta saņemšanu no Krievijas, lai varētu modernizēt un paplašināt Paksas atomelektrostaciju. Tā nodrošina ar elektroenerģiju gandrīz 40% ungāru elektroenerģijas patērētāju. Gan Ungārijas, gan Krievijas amatpersonas paziņojušas, ka šis ir izteikti komerciāls un enerģētisks projekts, kas nesīs labumu abām valstīm.
Pirms dažām dienām Ungārijas amatpersonas arī paziņoja, ka ir panākušas vienošanos ar Eiropas Savienības Atomenerģijas aģentūru, kas atļāvusi Krievijai uz desmit gadiem kļūt par vienīgo kodoldegvielas piegādātāju Paksas reaktoram. Sākotnēji bija paredzēts, ka Krievija apgādās reaktoru 20 gadus, taču šāds piedāvājums februāra sākumā tika noraidīts. Arī tagad vēl nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas apstiprinājumu un ungāru valdība pauž cerību, ka to izdosies panākt tuvāko nedēļu laikā.
Laikā, kad Eiropas Savienības un Krievijas attiecības ir ļoti saspīlētas un pašā Krievijā ekonomiskā situācija arvien pasliktinās, daudzi eksperti un politiķi jau norādījuši, ka kredīta piešķiršana Paksas atomelektrostacijai liekas visai aizdomīga.
Bijušais Ungārijas vides aizsardzības ministrs Zoltans Illešs paudis pārliecību, ka Paksas darījums ir tikai aizsegs, lai maskētu patiesos Krievijas mērķus - mēģinājumus nopirkt sev draudzīgas Eiropas Savienības dalībvalsts ietekmi. Illešs arī uzskata, ka darījums mazāk ir par elektroenerģijas piegādēm, bet vairāk par naudas iepludināšanu ekonomikā pirms 2018.gadā gaidāmajām vēlēšanām, kurās premjerministrs Viktors Orbans centīsies panākt pārvēlēšanu amatā.
Aģentūra “Reuters” ziņo, ka par Paksas atomelektrostacijas modernizācijas projektu un iespējamo dalību iepirkumā bija izrādījušas interesi arī citi rietumu uzņēmumi. Taču par spīti valsts attīstības ministrijas ekspertu izstrādātajam plānam, iepirkums tika atcelts un galīgo lēmumu par priekšrocību piešķiršanu Krievijas valsts kompānijai „Rosatom” esot pieņēmusi neliela premjeram Orbanam tuvu stāvošu personu grupa.
“Reuters” arī atgādina, ka kopš vienošanās noslēgšanas par kredīta piešķiršanu Viktora Orbana simpātijas pret Kremli kļuvušas vēl izteiktākas. Daudziem prātā palicis viņa izteikums par to, ka, ieviešot sankcijas pret Maskavu, Eiropa "šauj pati sev kājā".
Tāpat Orbans aktīvi aizstāv ierosinājumu būvēt jaunu gāzesvadu Krievijas gāzes nogādāšanai Dienvideiropā, apejot Ukrainu. Līdz šim Orbans ir bijis arī vienīgais Eiropas Savienības valsts līderis, kurš ir uzaicinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu oficiālā vizītē. Toreiz, uzrunājot parlamentu, Orbans izteicās, ka Eiropas Savienības valdības dzenā spokus, domājot, ka tās spēs iztikt bez Krievijas.
Lai arī bažas par Krievijas ietekmes palielināšanos Ungārijā ir paudušas gan Eiropas Savienības dalībvalstis, gan ASV, ungāru politikas vērotāji norāda, ka patiesībā šāda vienmēr ir bijusi Orbana pragmatiskās politikas stratēģija varas saglabāšanai.
Īstermiņa ieguvumi tiek izmantoti pret politiskajiem oponentiem, vidējā termiņā tiek radītas jaunas darbavietas, bet ilgtermiņa apsvērumu Orbanam vienkārši neesot.
