Kopš 2000.gada olu ražošanas apmēri Latvijā ir stabili pieauguši. 2000.gadā kopumā valstī tika saražoti vairāk nekā 437 miljoni olu, bet 2010.gadā jau tika sasniegts rekordliels apmērs – nepilni 715 miljoni olu gadā. Pēc šī rekordgada, kad arī tika reģistrēts lielākais mājputnu skaits, ražošanas apmēri nedaudz saruka, taču jau kopš 2014.gada saražoto olu skaits atkal pieaug, un 2016.gadā vistas Latvijā izdēja jau 739 miljonus olu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
Tiesa, nozare šobrīd saskaras arī ar vairākiem izaicinājumiem. Pirmkārt, lai pasargātu mājputnus no bīstamās putnu gripas, tie kopš 1.marta jātur slēgtās telpās. Ne viens vien saimnieks sūkstās, ka tas atstāj negatīvu iespaidu uz sadēto olu daudzumu – tas samazinās.
Vislielākie cietēji šajā situācijā ir tie, kas audzē vistas, ievērojot brīvas turēšanas, kā arī bioloģiskās saimniekošanas principus. Liegums laist putnu brīvā pastaigā patlaban ir spēkā līdz maija beigām, taču Pārtikas un veterinārais dienests pieļauj, ka tas tiks atcelts ātrāk.
Neviens putnu gripas saslimšanas gadījums ne Latvijā, ne Igaunijā vēl šobrīd nav konstatēts, un tās ir vienīgās valstis Eiropas Savienībā (ES), kuras šī slimība nav skārusi. PVD norāda - ja aprīlī slimība Latvijā netiks konstatēta un putnu migrācija būs noslēgusies, tad liegumu mājputnus turēt ārā varētu atcelt pirms noteiktā termiņa.
Otrkārt, notiek izmaiņas arī pieprasījuma tirgū –
arvien vairāk patērētāji pieprasa produkciju no tādām saimniecībām, kur vistas un citi mājputni netiek turēti būros.
Jāatgādina, vēl pērn rudenī lielākas olu ražotājs Latvijā "Balticovo" bija spiests taisnoties par vistu turēšanas nosacījumiem. Proti, dzīvnieku tiesību aizstāvji norādīja, ka "Balticovo" vistu fermās Iecavā, Madonā un Daugavpilī uzņemti videomateriāli, kuri liecina, ka vistas tiek turētas dzīvniekiem nelabvēlīgos apstākļos. Novembrī Igaunijas aktīvisti vāca pat parakstus, lai veikalnieki netirgotu olas, kas nākušas no "Balticovo".
Lai arī uzņēmums visas apsūdzības noliedza un teica, ka tā visdrīzāk ir negodprātīga konkurences cīņa, tomēr nerēķināties ar jauno tendenci uzņēmums, visdrīzāk, nevarēs. Proti, 2015.gadā jau 44% no visām dējējvistām ES tika turētas vai nu kūtīs (26%), vai nu brīvas turēšanas apstākļos (14%) vai arī tikušas audzētas bioloģiskās saimniekošanas saimniecībās (4%). Togad tikai vairs 56% vistas turētas būros.
Jāpiebilst, ka vides aktīvistu un dzīvnieku aizstāvji bijuši aktīvi ne tikai Latvijā. Protesti bijuši lielākajā daļā ES valstu, ziņo Latvijas biedrības „Zemnieku saeima” pārstāvji, kuri piedalās arī ES lauksaimnieku organizāciju COPA-COGECA un Eiropas Komisijas (EK) darba grupā “Olas un putnu gaļa”. Protesti bijuši Francijā, Itālijā, Somijā un Vācijā.
Vienlaikus Spānijas lauksaimnieku pārstāvji norādījuši, ka viņi jau vairākus gadus skaidrojot dzīvnieku turēšanas nianses, tādēļ vides aktīvistu pasākumi iespaidu uz sabiedrību un noieta tirgu neatstājot. Lielbritānijas lauksaimnieki teikuši, ka katru gadu brīvi turēto putnu skaits pieaug par apmēram vienu miljonu. Līdzīga situācija ir arī Itālijā, kuras pārstāvis norādījis, ka brīvās turēšanas apstākļi prasa gan lielus ieguldījumus, kas vienlaikus neuzlabo higiēnas standartu ievērošanu (liels netīro olu apjoms). Arī Dānijā veikalu ķēdes ar putnu audzētājiem izvēršot diskusijas par labturību.
Savukārt Somijā “Lidl” tirdzniecības tīkls esot pateicis, ka netirgošot būros turēto vistu olas, bet Vācijā negācijas tiekot vērstas ne tikai pret putnu, bet arī cūku audzētājiem.
