Kādi būs tālākie soļi valstij piederošo bankas „Citadele” akciju pārdošanā, valdībai vajadzēja izšķirties jau pirms nedēļas. Toreiz ministri šī jautājuma skatīšanu atlikta. Drīz pēc tam medijos parādījās arī saraksts ar iespējamajiem bankas pircējiem. To vidū bija divas Latvijā strādājošas bankas, divi ASV investīciju fondi, kā arī Krievijas uzņēmējs un "Latvijas balazma" pastarpinātais īpašnieks Jurijs Šeflers.
Pēc LTV rīcībā esošajām ziņām, palikušie pretendenti abi ir ASV investīciju fondi un Šeflers.
Potenciālajiem pretendentiem būs jāsniedz jau detalizētāka informācija par banku. Vienlaikus tomēr netiek pilnībā izslēgta iespēja, ka, ja plānotā pārdošana nenoritēs kā iecerēts, bankas akcijas varētu nonākt arī fondu biržā.
Taču koalīcijā nav vienotas nostājas par bankas "Citadele" tālāko pārdošanas ceļu. Nacionālā apvienība (NA) rosināja šo jautājumu skatīt nevis Ministru kabinetā, bet Saeimā.
Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Dombrava pastāstīja, ka NA piedāvāja, ka diskusijai jānotiek ne tikai valdībā, bet, ka tā tiek pārcelta uz Saeimu, uz attiecīgajām komisijām.
„Koalīcija pēc ilgām diskusijām atbalstīja šo pozīciju. Pēc mūsu domām šai diskusijai jānotiek Nacionālajā drošības komisijā, kur detalizēti deputāti ar drošības dienestiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju varētu izvērtēt visus potenciālos pircējus, vai tur nav bijušie "Parex bankas" īpašnieki, kuri izraisīja finanšu krīzi, vai arī nav kāds Krievijas oligarhs paslēpies, kas šajā ģeopolitiskajā situācijā ir svarīgi,” sacīja Dombrava.
Paralēli jautājuma skatīšanai šajā Saeimas komisijā NA vēlējās, lai par "Citadeles" pārdošanu lemtu arī Saeimas Tautsaimniecības komisija, Budžeta komisija, kā arī Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Pret "Citadeles" pārdošanas paplašinātu skatīšanu Saeimā kategoriski iebilda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
„Ja kāds to saprot vai nē, finanšu pasaulē ir savi noteikumi. Mēs varam paskatīties privātajā sektorā - cik liela ir publicitāte. Paziņojums nāk, kad darījums ir noticis. Ja kādam ir vēlme šo procesu noraut un panākt „de facto” "Citadeles" likvidāciju - pārdot pa daļām vai par daudz mazāku summu, tad tas precīzi ir tas ceļš,” iebilda ekonomikas ministrs.
Ekonomikas ministrs arī atzina, ka pēc nesenās informācijas noplūdes par iespējamajiem bankas pircējiem, daļa no tiem jau paudusi bažas par pieprasītās konfidencialitātes problēmām. Ja līdzīgi gadījumi atkārtosies, plānotā pārdošana draud izgāzties.
Svarīga loma šajā procesā ir arī Eiropas komisijai. Pirms vairākiem gadiem, glābjot Latvijas finanšu sistēmu un pārņemot "Citadeles" priekšteci "Parex banku", Eiropas komisija šai rīcībai piekrita ar nosacījumu, ka pēc krīzes valsts pārņemto banku pārdos. Atlikt bankas pārdošanu Eiropas Komisija Latvijai ļāva 2012.gadā, nosakot, ka banka jāpārdod līdz šī gada beigām. Ja tagad radīsies problēmas, uz jaunu termiņa pagarinājumu cerēt būtu velti un banka būs jāpārdod piespiedu kārtā.
Jau ziņots, ka potenciālajiem investoriem, kas varēs piedalīties turpmākajā bankas pārdošanas procesā, tiks sniegta padziļinātas analīzes iespēja par bankas finanšu pievilcības aspektiem. Pēc tam divu, trīs nedēļu laikā pretendenti varēs arī izstāties no pirkšanas procesa vai koriģēt savus cenu piedāvājumus, kurus pēc tam izskatīs valdībā.
Pašlaik gan netiek arī izslēgta iespēja piedāvāt banku fondu tirgū, bet tas esot plāns B un šāds risinājums tiek uzskatīs par mazāk vēlamu.
valdība jūnija vidū neakceptēja Privatizācijas aģentūras ziņojumu par valstij daļēji piederošās bankas “Citadele” pārdošanu. Aģentūras vadītājs skaidroja, ka ministri lūguši detalizētāku informāciju, kas tikšot sagādāta tuvāko nedēļu laikā.
Privatizācijas aģentūra atteicās nosaukt potenciālās summas, kādas investori gatavi maksāt par "Citadeli", vien norādot – apkopotie piedāvājumi ir valstij izdevīgi.
