Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Reportāža. Trīsdesmitā gadskārta kopš kodolkatastrofas Černobiļas atomelektrostacijā

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Vilis Daudziņš: Par identitāti, atmiņu telpām un kultūru dialogu teātrī

Eksperti: Arī Latvijai jāatbalsta Lietuvas centieni ierobežot Baltkrievijas AES

Lietuvas sprunguļi Baltkrievijas AES riteņos – bažās par drošību un Baltijas tirgu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Jau vairākus mēnešus Lietuvas enerģētikas politikā par vienu no visaktīvāk apspriestajiem jautājumiem kļuvusi Lietuvas cīņa pret topošo Baltkrievijas atomelektrostaciju (AES). Lietuva tajā aizvien aktīvāk cenšas iesaistīt arī citas kaimiņvalstis, tostarp Latviju, un eksperti sliecas atbalstīt šādus centienus.

Jautājums par Baltijas valstu reakciju uz faktu, ka divu gadu laikā to robežu tuvumā Baltkrievijā sāks darboties jauna atomelektrostacija, ir aktualizējies visai zīmīgā mirklī – apritot 30 gadskārtai kopš pasaules vēsturē postošākās atomenerģētikas avārijas Černobiļā, publiskoti Kauņas Universitātes un uzņēmuma “Litgrid” priekšlikumi par to, kā ierobežot elektrostacijas ražotās elektrības nonākšanu Eiropas Savienībā.

Tomēr  Latvijā līdz šim projektam ir pievērsts visai maz uzmanības. Un arī pati Lietuva savā cīņā pret atomelektrostaciju aizvien aktīvāk iesaistīt kaimiņvalstis cenšas tieši pēdējos mēnešos, kad valstī tuvojas nākamās parlamenta vēlēšanas.

Kā uzsver lietuviešu politologs, enerģētikas pētnieks un bijušais enerģētikas viceministrs Roms Šveds, nav tā, ka jautājumu dienaskārtībā būtu izvirzījuši tikai politiķi, jo arī liela daļa sabiedrības, it īpaši galvaspilsētā Viļņā, ir sapratusi, ka topošā atomelektrostacija atrodas draudīgi tuvu viņu dzīvesvietām.“Tas tiešām ir ļoti aktuāls diskusiju temats Lietuvā, un mūsu attieksme ir negatīva. Iemesli ir sekojoši – pirmkārt un galvenokārt būvniecības vietas dēļ, kuru mūsu kaimiņi ir izvēlējušies atomelektrostacijas būvniecībai. Tā ir tik tuvu Lietuvas galvaspilsētai, ka mums jau nākas plānot rīcības plānu ārkārtas situācijām, piemēram, ja kaut kas notiktu ar mūsu valdību vai parlamentu,” saka Šveds.

Izaicinošs projekts ar skopu informāciju

Lietuviešus var ļoti labi saprast, jo topošās atomelektrostacijas vietas izvēle ir ļoti izaicinoša, saka Latvijas prezidenta izveidotās Enerģētikas drošības komisijas loceklis un bijušais enerģētikas valsts ministrs Juris Ozoliņš.

“Protams, atomstacija, kuru būvē tās upes krastā, kas tek cauri Lietuvas galvaspilsētai, ir ļoti, ļoti nepatīkama. Lietuviešus var pilnībā saprast, jo izvēle no baltkrievu puses ir izaicinoša.

Tas  nav industriālākais rajons. Kāpēc tāda izvēle, tas nav zināms. Ja neizdodas nekādā veidā būvniecību apturēt, lietuvieši ķersies pie nākošā soļa, sakot, ka nepieļaus šīs enerģijas nokļūšanu Lietuvā un Eiropas Savienības teritorijā un neveicinās šī projekta ekonomisko atmaksāšanos,” stāsta Ozoliņš.

Papildu iemesls tam, kāpēc Lietuvā valdības iecere ierobežot topošās atomelektrostacijas saražotās elektrības nonākšanu Eiropas Savienības (ES) valstu tirgū ir guvusi sabiedrības atbalstu, ir saistīts ar Baltkrievijas nevērīgo izturēšanos pret savas kaimiņvalsts likumīgajām interesēm, piemēram, informācijas atklātības jomā un starptautisko normu pārkāpšanu.

“Otrs iemesls tam, kāpēc mēs vērtējam šo projektu tik negatīvi, ir fakts, ka mūsu baltkrievu kaimiņi ar mums nesadarbojas un arī nesniedz visu nepieciešamo un svarīgāko informāciju. Viņi nesniedz mums, piemēram, savus ietekmes uz vidi novērtējumus. Un arī pēc gala lēmuma pieņemšanas par elektrostacijas būvniecību viņi nav mūs informējuši atbilstoši starptautiskajām normām. Un to, ka informēšanas procedūras netika ievērotas, ir atzinusi arī Espo konvencijas (Espo Konvencija par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā - red.) īstenošanas komiteja,” norāda Šveds.

Caurvij politiski un ekonomiski motīvi

Savukārt Latvijas enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš uzskata, ka Baltkrievijas rīcību un Lietuvas pretreakciju caurvij gan politiski, gan ekonomiski motīvi. “Ja mēs skatāmies, kādas atskaņas par šo projektu ir Krievijas un Baltkrievijas pusē, vismaz baltkrievu pusē neviens īpaši  nepozicionē jauno staciju kā tādu, kas varētu piegādāt elektroenerģiju, piemēram Baltijas valstīm,” saka Āboltiņš

Turklāt projekts tika ierosināts zīmīgā laikā – kad Lietuva lēma par iespēju būvēt pašai savu atomelektrostaciju, atgādina eksperts.

Vairāki ilggadēji enerģētiķi, kuri paspējuši ar Baltkrievijas enerģētikas ekspertiem sadarboties vēl PSRS laikā, atzīst – vēsturiski Baltkrievijai enerģētikas nozarē strādājošajiem bijusi laba reputācija, un kopumā visas enerģijas ražotnes valstī vienmēr bijušas uzturētas labā kārtībā. Šīs tradīcijas lielā mērā ir dzīvas vēl joprojām, jo praktiski visas Baltkrievijas lielākās elektrostacijas joprojām lepojas ar svaigi krāsotām fasādēm, labiekārtotu apkārtni un rūpīgi pļautiem zālājiem.

Tomēr eksperti pievērš uzmanību, ka bažas izraisa Baltkrievijas politiskais režīms. “Mēs arī zinām Baltkrieviju, un nav noslēpums, ka to pārvalda ļoti autokrātisks līderis, kurš šo projektu ir izsludinājis par prioritāti. Un tieši valsts prezidents ir noteicis šīs elektrostacijas būvniecības termiņus, kurus attiecīgi valstī strādājošajiem uzņēmumiem ir nepieciešams stingri ievērot.

Tāpēc mums ir lielas bažas, ka šādas būvniecības cena varētu būt zemāka kodoldrošība. Tas mūs uztrauc visvairāk, jo Baltkrievijai tas ir pirmais šāda veida projekts, un viņiem nav vērā ņemamas pieredzes kodolenerģētikas uzraudzībā un citos saistītajos jautājumos,” saka Šveds.

Šīs bažas lielā mērā apstiprina arī paša autoritārā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra  Lukašenko publiskie izteikumi. Vēl pērnā gada nogalē Lukašenko neslēpa lepnumu par to, ka Baltkrievijas atomelektrostacijas būvniekiem ir uzlikts par pienākumu iekļauties ļoti stingros darbu izpildes termiņos un arī nepārsniegt projektam atvēlēto budžetu.

“Mēs vienojāmies, ka uzbūvēsim pašu labāko atomelektrostaciju. Un ne tikai skaistu būvēsim, bet būvēsim arī to kā piemēru citām atomelektrostacijām ar visaugstāko gan būvniecības, gan arī ekspluatācijas kultūru. Lai gan skaisti būvētu, gan arī lai skaisti un droši uzbūvētu! Un mūsu speciālisti, kurus esam piesaistījuši ne tikai no Baltkrievijas, bet no visas pasaules, saka vienu – skaisti, un tā, kā atomelektrostacija tiek būvēta šeit, tā vēl nekur nav būvēta. Gan no termiņu ievērošanas viedokļa, gan, visticamāk, arī no atvēlētā budžeta viedokļa,” saka Lukašenko.

Enerģētiskās saites ar Baltkrieviju un Krieviju

Lietuvas ierosinātie soļi paredz iespēju pārtraukt tirdzniecības darījumus ar Baltkrieviju un arī krietni samazināt Baltkrievijas un Lietuvas savienojumu jaudas. Tomēr zināmu skepsi pret to izraisījis fakts, ka tieši pati Lietuva šobrīd spēj saražot vismazāk elektroenerģijas un tādā veidā ir visatkarīgākā no enerģētiskajām saitēm ar Baltkrieviju un Krieviju.

Taču Lietuvas elektropārvades sistēmas operatora “Litgrid” vadītājs Daivis Virbicks uzsver, ka ierosināto priekšlikumu klāsts ir pietiekami plašs, lai no tiem Baltijas valstis varētu izvēlēties tos priekšlikumus, kuri atkarībā no tālākajiem tirgus attīstības scenārijiem visvairāk atbilstu gan politiskajām, gan drošības interesēm.

“Faktiski šos priekšlikumus vispārīgi var iedalīt divos rīcības virzienos. Viens no virzieniem – ierobežot komerciālo plūsmu, un to mēs varam darīt kaut vai jau rītdien. Tas ir tikai regulējuma un likumdošanas jautājums, un tas ir ļoti vienkārši, jo visa elektroenerģija, kas tiek importēta uz Baltijas valstīm, var tikt tirgota tikai “NordPoolSpot” vairumtirdzniecības biržā. Attiecīgi, likvidējot tirdzniecībai atvēlētās jaudas, nekavējoties tiek likvidētas arī komerciālās plūsmas,” skaidro Virbicks.

Viņš gan piebilst, ka no tehniskā viedokļa vairākus no izvirzītajiem priekšlikumiem nevar vērtēt kā kaut ko negaidītu vai pārsteidzošu.

Daļa no šiem soļiem jau ir paredzēta, īstenojot Baltijas valstu integrāciju ar Rietumeiropas valstu energosistēmu jeb tā saukto sinhronizācijas projektu.

“Savukārt otrs rīcības virziens, uz ko var attiecināt visas pārējās četras alternatīvas, faktiski ir attiecināmas uz tā saukto sinhronizācijas projektu. Pats sinhronizācijas projekts būtu vispārdomātākais, ilgtspējīgākais un drošākais veids, kā nodrošināt tehniskos ierobežojumus elektrības importam. Tomēr šos priekšlikumus var vērtēt kā iespējamo rīcību gadījumā, ja mēs vēlētos virzīties uz priekšu jau mazliet ātrāk un spert dažus pagaidu soļus. Attiecīgi – šie priekšlikumi paredz konkrētas darbības par to, ko pakāpeniski atslēgt, lai ierobežotu tehniski iespējamās plūsmas, un kuras vienlaikus atbilstu arī nākotnes iecerei, sinhronizācijas projektam,” stāsta Virbicks.

Arī Juris Ozoliņš apstiprina, ka Lietuvas ierosinātās ieceres pilnībā saskan ar visu Baltijas valstu plāniem integrēties ar rietumvalstu energosistēmām un būtu vērtējams kā loģisks solis tālākajā reģiona attīstībā. “Tas saskan ar to projektu, ko Latvijā bieži dzirdam saistībā ar vārdu “sinhronizācija”. Un pirmais, lai veiktu sinhronizāciju, jāveic desinhronizācija no Krievijas un no Baltkrievijas. Tas faktiski saskan ar to. Desinhronizācija nozīmē ievietot pārveidotājus līnijā, kas atļautu tirdzniecību vai avārijas brīžos kaut kādu apmaiņu, bet normāli sistēmas būtu atvienotas. Līdz ar to Baltkrievijas enerģija nenonāktu šajā tirgū, kur, atklāti runājot, elektrības ir vairāk nekā vajag,” saka Ozoliņš.

Eksperti gan atzīst – kamēr vien starp Baltijas valstīm un Baltkrieviju saglabājas elektrības pārvades līnijas, atomelektrostacijas saražotās elektroenerģijas fizisku ieplūšanu Eiropas Savienību nav iespējams novērst.

Tomēr, kā uzsvēra “Litgrid” vadītājs, šo priekšlikumu galvenais mērķis ir ierobežot tieši tirdzniecības iespējas, īpaši ņemot vērā faktu, ka jau šobrīd elektrības tirdzniecība starp abām valstīm ir visai neaktīva. “Šobrīd mums ar Baltkrieviju ir piecas līnijas un tās netiek pilnībā izmantotas, ir skaidri redzams jaudu pārpalikums. Tāpēc ir tikai loģiski, ka inženieri un zinātnieki konstatē faktu – tas ir pārpalikums, kuru var samazināt. Bet kopumā – ja jums ir infrastruktūra, jums arī ir fundamentāls pamats tirdzniecībai, bet, ja tās nav, tad nav arī pamata. Tas, ka starp Baltkrieviju un Lietuvu saglabāsies vairākas līnijas, nebūt nenozīmēs, ka jauda būs pieejama tirdzniecībai, jo daļa no tām pilda drošības funkcijas, piemēram, nodrošinot elektroapgādes lokam nepieciešamās plūsmas, kā arī nodrošinot balansēšanu Kaļiņingradas apgabalam, jo šī reģiona balansēšana notiek no kontinentālās Krievijas,” skaidro Virbicks.

Vēl viena no Lietuvas ierosinātajām iespējām paredz saglabāt būtiski daļu no esošajiem elektrības savienojumiem ar Baltkrieviju, vienlaikus tos būtiski pārveidojot un padarot par līdzstrāvas savienojumiem. Tas ir lietderīgi tāpēc, ka Lietuva viegli varētu kontrolēt gan elektroenerģijas plūsmas virzienu, gan apjomu.

Tiesa, izmaksu dēļ šis projekts ir iespējams tikai kā daļa no sinhronizācijas projekta. “Līdzstrāvas savienojums savukārt nodrošina regulēt plūsmas virzienu ļoti vienkārši. Maiņstrāvas savienojuma gadījumā, lai ierobežotu plūsmu, jums ir jāpalielina ražošana vai arī jāsamazina patēriņš. Tomēr šis risinājums ir pamatots tikai tad, ja tiek īstenots sinhronizācijas projekts,” saka Virbickis.

Lietuvas pretestību skaidro ar tās AES projektu

Paši Baltkrievijas enerģētiķi ir pārliecināti, ka Lietuvas aktivitātes pret topošo elektrostaciju ir tikai politiski motivētas, cenšoties šādā veidā uzlabot pašas Lietuvas enerģētikas nozares konkurētspēju, un ka tiem nav tehniska pamatojuma.

Baltkrievijas topošās atomelektrostacijas inženieris Anatolijs Rogačs kādā no Baltkrievijas oficiālo iestāžu bagātīgi tiražētajiem elektrostacijas celtniecību slavinošajiem sižetiem pauž viedokli, ka Lietuva šādā veidā cenšas radīt labvēlīgāku augsni pati savam atomelektrostacijas projektam: “Tie ir tīri politiski soļi, un tas ir Baltijas valdību lēmums nepirkt elektroenerģiju. Savukārt Lietuva pati gatavojas celt savu atomelektrostaciju, un lai gan bija referendums un pagaidām projekts ir apturēts, gala lēmums par projekta pārtraukšanu jau vēl nav pieņemts.”

Savukārt Baltkrievijas atomelektrostacijas ģenerāldirektors Mihails Fiļimonovs uzskata, ka Lietuvas pārmetumi ir nepamatoti, jo elektrostacijas administrācija esot atsaucīga pret kaimiņvalsts pieprasījumiem pēc papildus informācijas. Turklāt arī bažas par elektrostacijas drošību esot nepamatotas.

“Jautājumi viņiem ir visu laiku: viņi tos mums uzdod, mēs uz tiem atbildam, viņi pauž viedokli, ka atbildes ir nepilnīgas, mēs iedodam papildu informāciju. Norit parasts darbs. Mūsu elektrostacija ir citas paaudzes un citas klases elektrostacija. Ignalinas staciju laiks jau sen ir pagājis. Šobrīd mēs būvējam jau trešās-plus paaudzes staciju,” saka Fiļimonovs.

Nevēlams konkurents Baltijas tirgū?

Baltijas eksperti neslēpj, ka Baltkrievijas atomelektrostacija ir arī konkurences problēma, vienlaikus tomēr uzsverot – konkurence starp Baltkrievijas elektrostaciju un Baltijas valstu ražotājiem nav gluži vienlīdzīga. “Tas nav godīgi, ka šī elektrostacija tiks uzbūvēta, neievērojot starptautiskos standartus, un attiecīgi tā ar negodīgu konkurenci negatīvi ietekmēs Baltijas valstu un visas Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbību. Aptuveni tāpat, kā elektroenerģija no Krievijas, kura Baltijas valstu tirgū spēj konkurēt, jo tā ir ražota no dabasgāzes, kura ir piegādāta par daudz zemākām cenām nekā Eiropas valstīm.

Tāpēc varam teikt, ka enerģijas ražotāji Baltijas valstīs saskarsies ar negodīgu konkurenci. Šī iemesla dēļ Lietuvā ir noskaņojums, ka nepieciešams kaut ko darīt, bet tam ir jānotiek Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī.

To mēs nevaram paveikt vieni, tas ir jādara kopā Lietuvai, Latvijai, Igaunijai, un, iespējams, arī Polijai,” norāda Roms Šveds.

Tam piekrīt arī Reinis Āboltiņš, uzsverot, ka Baltijas valstis arī bez Baltkrievijas ražotās elektroenerģijas ir labi apgādātas: “Protams, liela apjoma piegādes no Baltkrievijas varētu potenciāli ietekmēt ražotājus Lietuvā un arī Latvijā. Redzam, ka Lietuva vairāk veidotos par tranzīta nekā elektroenerģijas patēriņa valsti.”

Lietuvas ekspertu aplēses liecina, ka, ierobežojot Baltkrievijas atomelektrostacijas ražotās elektrības nonākšanu ES, Latvijai un Lietuvai ir jārēķinās ar elektroenerģijas iespējamo vairumcenas pieaugumu.

Tas var svārstīties no 3 līdz 10 eiro par vienu megavatstundu jeb aptuveni no 10 līdz 30 procentiem no šī brīža cenas.

Tomēr Reinis Āboltiņš pārliecināts - par spīti šīm izmaksām, Latvijai ir jāatbalsta Lietuvas centieni: “Šeit ir ne tikai komerciāli, bet arī politiski faktori un  argumenti savijas. Ja paskatāmies uz tādu  dokumentu kā Eiropas enerģētikas savienības stratēģija, tur galvenais vadmotīvs saistīts ar enerģētisko drošību, dalībvalstu solidaritāti un savstarpējo uzticēšanos.”

Savukārt bijušais Lietuvas enerģētikas viceministrs Roms Šveds ir pārliecināts, ka nākamais konstruktīvais atbildes solis uz Baltkrievijas atomelektrostacijas projektu ir visām Baltijas valstīm atgriezties pie šobrīd ar putekļiem pārklātā un malā atliktā Lietuvas atomelektrostacijas projekta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti