Jau pusgadu Lietuvas iedzīvotāji līdzīgi kā Latvijā un Igaunijā par savu valūtu izmanto eiro. Tehniski šonedēļ noslēdzies arī pēdējais eiro ieviešanas posms – veikalos kopš šīs nedēļas cenas vairs nav jānorāda divās valūtās.
Arī uzrunātie iedzīvotāji norāda – ir neticami, ka pagājis tikai pusgads. Tiesa, neiztiek arī bez negatīvajiem efektiem. Visi kā viens norāda - tirgotāji cenas noapaļojuši uz augšu.
Saskaņā ar Lietuvas Finanšu ministrijas datiem, pēc eiro ieviešanas cenas pieauga 45% preču un pakalpojumu, 18% palika nemainīgas, bet vairāk nekā 30% - samazinājās. Atklātas krāpšanās eiro ieviešanas gaitā konstatētas 6% no visām pārbaudēm.
"Sākumā bija dīvaini. Es galvā cenas pārrēķināju no eiro uz litiem. Bija tāds apjukums. Bet šobrīd principā tas pats vien ir. Protams cenas, es pieļauju, tirgū visam ir nedaudz augstākas," stāsta uzrunātais Martinas.
Līdzīgi kā Latvijā arī Lietuvā pāreja uz eiro radīja piesardzību pircējos, kas atspoguļojās patēriņa samazinājumā. Lietuvas lielākajā tirdzniecības tīklā “Maxima” pircēji pie vecajiem ieradumiem pamazām sākuši atgriezties tikai kopš maija.
"Ar cenām lietuviešiem vēl ir problēmas, daudzi aizvien cenas vērtē litos, tāpēc mēs atstājām cenas. Personālam arī cilvēki aizvien vēl prasa un konvertē. Cilvēki pierod pamazām, bet nav pieraduši līdz galam," stāsta “Maxima Lietuva” pārstāve Renāta Saulīte.
Kaut arī cenu dubultais atspoguļošanas periods ir beidzies, lielākie tirgotāji nolēmuši to pagarināt paši. Lietuvas centrālajā bankā, un Finanšu ministrijā atzīst – eiro ieviešana noritējusi gludi.
"Protams, bija gadījumi, kad cilvēki 1.janvārī nāca ar 500 litu naudaszīmēm, lai veikalā nopirktu košļājamo gumiju un atlikumu saņemtu eiro. Tas, protams, radīja neērtības, bet es neteiktu, ka lielas," teica Lietuvas Bankas valdes locekle Ingrīda Šimonīte.
Pēc centrālās bankas aplēsēm, teju visi liti, kas bija apritē, samainīti pirmajās desmit dienās. Šobrīd neapmainīti atlikuši vien 600 miljoni litu, kas, visticamāk, ir nozaudēti vai atstāti piemiņai.
Iestāšanās eirozonā nesusi arī pirmos augļus. "Pēc tam, kad mēs pievienojāmies eirozonai, pieauga valsts kredītreitingi. Tas nozīmē zemākas aizņemšanās izmaksas valdībai un privātajam biznesam. Arī privātajām kompānijām vairs nav jātērē nauda konvertācijai. Tās nav mazas summas. Tie ir 100 miljoni eiro gadā, kuri, es ceru, tiks reinvestēti Lietuvā," tā Lietuvas finanšu ministra vietnieks Algimants Rimkūnas.
Finanšu ministrijā norāda, ka eiro ieviešanas gaitā būtiski pārkāpumi nav konstatēti. Par nekorektu rīcību sodīti vien 6% Lietuvā strādājošo uzņēmumu.
Raksturīgākie pārkāpumi bija nekorekta maiņas kursa izmantošana un centieni vairāk izcelt cenas eiro, kas dubultās naudas aprites laikā vizuāli šķitušas trīs reizes mazākas nekā litos.
