2014.-2020.gada plānošanas periodā Eiropas naudu pašvaldībās plānots ieguldīt ļoti pārdomāti. Vēl pirms investīciju projektu īstenošanas plānots sagatavot investīciju teritoriālos kartējumus, lai nodrošinātu, ka ieguldītie līdzekļi patiešām nes cerēto pienesumu. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sanita Šķiltere sarunā ar Latvijas Radio uzsver – principā šāda pieeja ir pareiza. Tiesa gan, pašvaldības kartējumus vēl nav redzējušas un līdz ar to tām nav skaidrs, kādus projektus gatavot, lai pretendētu uz Eiropas naudu.
„Esam pateicīgi Ministru kabinetam, ka ir uzdots šajā plānošanas periodā teritoriālos kartējumus veikt. Tādus normālus vēl neesam sagaidījuši, bet tendences pozitīvas. Būtība ir tāda, ka valsts izlēma - ka galvenā loma būs ministrijām, un tām uzdots sagatavot vajadzību analīzi – kurās vietās kas ir nepieciešamākais. Atbilstoši vajadzību analīzei vajadzētu būt fondu ieguldījumiem,” skaidro Šķiltere.
Pastāv bažas, ka šāda pieeja pamatīgi ierobežos pašvaldību iespējas patstāvīgi lemt, kādiem nolūkiem tās vēlas izmantot Eiropas Savienības fondu finansējumu, norāda Šķiltere.
„Pašvaldību savienība izvirzīja prasību, ka zināma daļa līdzekļu jāatvēl katrām. Neuzstājām par vienādi visiem vai visu visiem, bet jābūt pēc kādiem kritērijiem. Katra pašvaldība var lemt, kas viņu teritorijā pats būtiskākais, lai sasniegtu Nacionālajā attīstības plānā, gan "Eiropa 2020" nospraustos mērķus. Formāli Ministru kabinets teica, ka visos šajos mērķos nozares ministrija veiks vajadzību teritoriālo kartējumu un darīs tā, ka ministrijas zinās labāk, kas katrā teritorijā vajadzīgs, un nodrošinās. Pagaidām mēs ceram, ka tas tā būs. Bet, protams, lielajās pilsētās, kurām it kā varētu būt iezīmētas kvotas, arī tām izvēles iespējas daudz ierobežotākas nekā pagājušajā plānošanas periodā,” saka Šķiltere.
Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne atzīmē, ka, izvērtējot pašvaldību iesniegtos projektu pieteikumus, īpašu uzmanību plānots pievērst tam, vai projekts atbilst to iesniegušās pašvaldības attīstības stratēģijai: „Šajā attīstības stratēģijas dokumentā pašvaldībai jāizvēlas, kas ir tā konkrētā prioritāte ierobežota finansējuma ietvaros. Nereti mēs 2007.-2013.gada periodā redzējām dažādu viedokļu atšķirības, kurš projekts ir svarīgāks. Tas bieži rezultējās ūdenssaimniecību projekta īstenošanā paralēli ar ceļu projektu, rezultātā ceļa pārtaisīšanu tikai tāpēc vien, ka pašvaldība nav projektus izvēlējusies loģiskā kārtībā.”
Vairumam pašvaldību jaunajā plānošanas periodā nāksies krietni vien pacīnīties, lai piesaistītu Eiropas Savienības fondu naudu.
Lielākoties savus tā dēvēto specifisko atbalsta mērķu projektus varēs iesniegt tikai nacionālās un reģionālās attīstības centri, tas ir, deviņas lielās pilsētas un vēl 21 pilsēta, kas ir nozīmīgs reģiona kultūras vai ražošanas centrs.
Pārējām pašvaldībām, tostarp tādām, kas aizvadītajā plānošanas periodā ļoti aktīvi izmantojušas Eiropas naudu, jaunajā periodā būs pieejams salīdzinoši neliels finansējums.
„Iepriekšējā periodā mums bija divi lieli virzieni, kuros mēs strādājām. Pirmais, energoefektivitātes paaugstināšana, kur mēs cītīgi rakstījām projektus, un, manā skatījumā, izdevās ļoti labi – realizēti apmēram septiņi projekti par kopējo summu apmēram divi miljoni. Mums ir nosiltinātas visas izglītības iestādes, esam iegādājušies trīs elektromobiļus un uzstādījuši energoefektīvu apgaismojumu uz ielām,” tā aizvadītajā plānošanas periodā paveikto uzskaita Salaspils novada domes Attīstības daļas vadītājs Guntars Auders.
Rīgas pievārtē esošā novada pašvaldība nepacietīgi gaida, kad varēs pieteikties uz jaunajam periodam atvēlēto naudu, neslēpj Auders: „No fondiem ļoti gaidām ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai nozīmīgā infrastruktūrā, kur 89 pašvaldībām būs pieejami 37,2 miljoni. Mēs liekam lielas cerības uz šo konkursu.” Salīdzinājumam – piemēram, specifiskajam atbalsta mērķim ”Teritoriju revitalizācija”, kam varēs pieteikties tikai pilsētas, kas ir nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centri, paredzēts atvēlēt 236 miljonus eiro.
