Pērn Latvijā slēgtas 29 banku filiāles un norēķinu grupas.
Turklāt filiāļu slēgšana turpināsies arī šogad, jo bankām nav izdevīgi uzturēt filiāles vietās, kur tām ir vien daži simti klientu.
Finanšu pakalpojumu pieejamībai par sliktu nācis arī 2011. gada nogalē piedzīvotais „Latvijas Krājbankas” krahs un valstij piederošās Hipotēku bankas komercdaļas pārdošana. Šo notikumu ietekmē samazinājusies arī bankomātu pieejamība.
Finanšu ministrijas pārstāve Aija Zitcere atzīst, ka, piemēram, „Swedbank”, kas iegādājās lielāko daļu Hipotēku bankas privātpersonu apkalpošanas biznesa, bankomātus nemaz nav nopirkusi. "Pēc būtības, šie bankomāti jau tika tirgoti kā atsevišķi aktīvi un tas pēc būtības ir agregāts, kas nav piesaistīts fiziskai vietai, jo tas ir piesaistīts vietai saistībā ar bankas klientu bāzi, nevis kā tur uzbūvēts nekustamais īpašums," saka Zitcere.
”Swedbank” valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis neslēpj, ka, tiecoties samazināt izdevumus, pēdējos gados slēgušas nerentablās filiāles un norēķinu grupas. Lielākās problēmas tas radot tieši saistībā ar skaidrās naudas pieejamību vietās, kur nav neviena bankomāta. "Principā maksājumus šobrīd var izdarīt gan internetā, gan pa telefonu piezvanot, tie, kas negrib lietot internetā, gan arī ”Latvijas Pastā”. Saņemt konsultācijas arī var pa telefonu, bet skaidrā nauda, viņa ir tieši tur, kur viņa ir. Viņa ir vai nu uz vietām, vai arī…un šī skaidrās naudas pieejamība, vislielākā mērā tas ir bankomātu skaits," norādīja Mančinskis.
Drīzumā gan situācija uzlabošoties – "Swedbank" apņēmusies līdz šā gada beigām uzstādīt bankomātus visos 15 novados, kuros patlaban nav neviena bankomāta, norāda Mančinskis.
"Šobrīd šis darbs ir uzsākts ar visām vietējām pašvaldībām, kas ir šajās vietās, lai atrastu optimālas vietas, kur to izdarīt. Vai tās ir pašvaldības, vai tas ir pasts, vai tas ir kāds no vietējiem tirgotājiem, kas ir tāda labāka vieta priekš iedzīvotājiem, kur ērtāk paņemt. Nu, tas darbs šobrīd notiek," klāsta Mančinskis.
Vairums pašvaldību esot ieinteresētas, taču ir arī izņēmumi. Tā, piemēram, no Ciblas un Krutspils novada pašvaldībām patlaban esot saņemtas atbildes, ka bankomāti šajos novados nemaz nav nepieciešami. Viena bankomāta apkalpošana bankai izmaksā ap 1000 eiro mēnesī, turklāt ar šiem pakalpojumiem bankas nemaz nepelnot – tie tiekot subsidēti.
