Eiropas Komisijas (EK) nupat pieņemtais lēmums pagarināt atbalstu Krievijas embargo cietušajiem ES dalībvalstu lauksaimniekiem ir labs žests. Tomēr ar to samilzušās situācijas, kuru izraisījis gan Krievijas embargo, gan nelabvēlīga situācija tirgū, atrisināšanai var nepietikt – tā pēc tikšanās ar valsts prezidentu Raimondu Vējoni atklāja piena nozares uzņēmēji.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes locekle Aija Balode norāda, ka piena ražotāju rezerves ir izsmeltas, tāpēc palīdzība nepieciešama jau tūlīt.
"Konkrēti šobrīd lauksaimniekiem, piena ražotājiem, ir vajadzīga diezgan nekavējoša palīdzība, lai mēs varētu sagaidīt platību maksājumus līdz rudenim, jo mūsu rezerves šobrīd ir izsmeltas," sacīja Balode.
Savukārt organizācijas "Zemnieku saeima" vadītājs Juris Lazdiņš pievērsa uzmanību tam, ka šobrīd noteiktā ES piena tirgus intervences cena ir pārāk zema, jo tā nenosedz piena pašizmaksu. "Tika pagarināti intervences pasākumi ne tikai pienā, bet arī dārzeņos, bet kaut vai - šī piena pulvera intervences cena nav mainīta kopš 2006.gada," saka Lazdiņš. "Tātad turpat 10 gadi ir pagājuši un, protams, ka tā ir neadekvāta esošajai situācijai tirgū vai izejvielu cenām. Respektīvi, lai būtu izdevīgi ražot šo pulveri, piens būtu jāiepērk pa desmit eirocentiem, un par desmit eirocentiem visa tā piensaimniecība vienkārši sabrūk," viņš saka.
Piena pārstrādātāji savukārt izjūt to, ka Eiropas tirgū pieprasījums pēc piena pulvera ir būtiski krities, tāpēc liela daļa produkcijas šobrīd uzkrājas noliktavās, nenodrošinot nepieciešamos ieņēmumus, kas vajadzīgi norēķiniem ar lauksaimniekiem. "Pasliktinoties Eiropas un pasaules tirgus situācijai, šī pulvera cena ir ļoti samazinājusies, varētu teikt, jūlija mēnesī pat arī šis pieprasījums pēc pulvera ir pietuvojies nullei. Tas nozīmē, ka šī puse, iepirktā piena daļa, tiek ražota un novietota noliktavā. Noliktavā mums jau ir izveidojies ievērojams krājums – mums ir aptuveni 800 tonnas," stāsta uzņēmuma "Food Union" valdes loceklis Harijs Panke.
Savukārt Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ieteikums pašreizējās krīzes apstākļos ir īpaši domāt par nišas produktu ražošanu un savstarpēju piena ražotāju un pārstrādātāju sadarbību.
Prezidents atzina, ka visvairāk ir noraizējies par mazo lauku saimniecību likteni, kurās zemo iepirkuma cenu dēļ varētu nākties likvidēt lopus. "Mūsu nozare ir viena no svarīgākajām tautsaimniecībā – aiz katrām 50 govīm stāv divi Latvijas iedzīvotāji. Zaudējot ganāmpulkus, zaudēsim arī cilvēkus," piebilst zemnieku saimniecības "Mežacīruļi" īpašnieks Juris Cīrulis.
Zemkopības ministrs augusta otrajā pusē plāno tikties ar ES lauksaimniecības komisāru Filu Hoganu, lai runātu par iespējamo atbalstu piena nozarei. Komisārs iepriekš paudis gatavību izskatīt jautājumu par papildu pasākumiem Latvijas piena tirgus stabilizācijai, ja situācija piena tirgū paliks pašreizējā līmenī vai pasliktināsies.
