Sākoties pavasara darbiem, saimnieki visasāk izjūt darba roku trūkumu. Kuldīgas novada liellopu saimniecības “Kolumbi” īpašniece Dace Antanoviča izvieto sludinājumus mēnešiem ilgi, bet strādniekus pie lopiem kā nevar, tā nevar atrast.
“Es nezinu, kā būs turpmāk. Var maksāt strādniekam labu algu, bet atnāk vienu dienu, otrajā jau vairs nav. Tas ir gan piena lopkopībā, gan gaļas pārstrādē. Tā ir lauksaimniecības nozarē – neies krāmēties ar kūtsmēsliem, smakas. Tāpēc mums, zemniekiem, ir ļoti grūti. Mums visi darbi jāplāno tā, lai paši varētu tikt galā,” stāsta Dace Antanoviča.
Saimniece priecājas par to, ka izdevies atrast divus labus traktoristus, bet darbam ar 230 liellopiem vajadzīgi arī citi speciālisti. “Kolumbu” īpašniecei ir laba izglītība, viņa daudz dara pati, ģimenei piepalīdzot, un no saimniekošanas negrib atteikties.
Darbinieku trūkumu apliecina arī Lauku konsultāciju centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis: “Pašlaik esam tādā situācijā, ka zemnieki ir izmisumā.
Ir tik daudz jaunu tehnoloģiju gan fermās, gan uz lauka, bet darbinieku, kas var strādāt ar šim tehnoloģijām, ir aizvien mazāk.”
Barkavas arodvidusskolā četru gadu klātienes kursā gatavo lauku īpašumu apsaimniekotājus. Septiņos gados skolu beiguši 105 lauksaimnieki, šobrīd mācās 80 jaunieši. Gadā var uzņemt 30.
Zēnu barā gadās pa kādai meitenei. Viena no tām ir 18 gadus vecā Diāna: “Šī profesija man ir vajadzīga, jo man ir zirgi un biškopība, mantoju saimniecību un strādāšu, turpināšu un attīstīšos.”
“Šobrīd nāk tikai tie jaunieši, kam ir kāda saistība ar zemkopību, kam mājās ir saimniecība, kam vecāki ar to nodarbojas.
Mums gribētos, lai šo profesiju izvēlētos arī tie, kam nav cieša saistība ar laukiem, jo darba iespējas ir diezgan plašas.
Mūsu reģionā ir pieprasīti vidēja līmeņa speciālisti – traktoru vadītāji, kuri mācētu braukt ar jaunajiem traktoriem, jo vecākā gadagājuma speciālisti tā neorientējas jaunajās tehnoloģijās. Tāpēc tās būtu nākotnes iespējas – piedāvāt jauniešiem mācīties tieši šīs inteliģentās tehnoloģijas,” stāsta Jēkabpils Agrobiznesa koledžas Barkavas struktūrvienības direktore Silvija Smeltere.
Skolai jauno traktoru nav, taču sadarbības partneri - “Barkavas arodi” un “Latraps” - dod iespēju jauniešiem testēt jaunos traktorus un speciālista pavadībā apgūt to darbību.
Uzņēmējs un skolas pasniedzējs Andris Ģērmans, būdams kooperatīva “Barkavas arodi” valdes priekšsēdētājs, praksē pārliecinājies, ka trūkst arī autovadītāju, kas graudus pārvadā: “Katrsšīs problēmas risina, kā māk, – pieņemot sezonas strādniekus, meklējot pēc sludinājuma, meklē skolās audzēkņus, praktikantus. Šī ir tā skola, kur jauniešus, kurus tēvs mājās negaida, var sarunāt praksē uz saimniecībām.”
Barkavas skola ieguvusi mūsdienīgas iespējas jaunu projektu piedāvājumam būvniecībā, tūrismā un lauksaimniecībā. Audzēkņi saņem Eiropas Sociālā fonda stipendijas. Taču pieprasījumu pēc speciālistiem nevar nodrošināt viena skola, to nevar arī desmit.
“Mums ir jābūt modernai mācību bāzei ar labu tehniku, ar materiāliem līdzekļiem, lopiem, zemēm, jābūt praktiskajām apmācībām. Un mums šīs skolas ir jāatbalsta ar investīcijām atbilstoši Eiropas Savienības prasībām,” saka Cimermanis.
Pašlaik kopā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi un biedrību “Zemnieku saeima” tiek veidotas nozaru ekspertu padomes, lai izlemtu, kuras ir tās skolas, kur apgūt profesionālu lauksaimniecības izglītību, atsakoties no prasības – nauda seko skolēnam, bet finansētas programmas ietvaros jauno lauksaimnieku apmācībai nodrošinātu pietiekamu budžetu.
