Veļas ražotājs "New Rosme" savā ražotnē Rīgā nodarbina aptuveni 200 cilvēku. Lai arī uzņēmums iepriekšējos gados pielicis nopietnas pūles noieta tirgu dažādošanai, eksporta apjomi uz Krieviju veido aptuveni pusi.
Kopumā veļas ražošanas nozarē Latvijā nodarbināti teju 5000 cilvēku. Arī citos šī profila uzņēmumos tirgus diversifikācija nav bijusi tik izteikta. Daudziem eksports uz Krieviju sasniedz 90 un vairāk procentus.
Jau iepriekš Krievijas valsts amatpersonas norādījušas, ka jaunās atbildes sankcijas varētu nopietni ietekmēt Latvijas apģērbu ražotājus. Paši Latvijas apģērbu ražotāji uzsver, ka tas ne tikai nopietni ietekmētu biznesu Latvijā, bet liktu meklēt citas mājvietas ārpus Eiropas Savienības, piemēram, NVS valstīs vai Ķīnā.
„Kas attiecas uz iespējamo ietekmi, protams, ka mums būs jādomā kā pārstrukturēt savu darbību. Nav noslēpums, ka mums ir produktu grupas, kuras mēs ražojam Ķīnā. Skaidrs, ka Ķīnas importu Krievija neaizliegs. Tagad būs jādomā, kā loģistikas ceļus pārveidot. Mums ir sava ražotne Baltkrievijā. Tātad būs jādomā, kā paplašināt šīs te jaudas, jo Baltkrievijas robežu Krievija arī neaizvērs ciet,” atzīst "New Rosme" valdes loceklis Edgars Štelmahers.
Uzņēmuma vadītājs skaidro, ka ielauzties Rietumeiropas tirgos aizvien ir ļoti grūti.
„Ja runājam par vecajām Eiropas valstīm, tad šie tirgi ir noformēti ar precīziem pieejas kanāliem un, protams, ņemot vērā kompānijas izmēru un apgrozījumu pret tām mārketinga izmaksām, kas tur būtu jāinvestē, nelolosim nekādas ilūzijas, tas ir tuvu neiespējamam,” saka Štelmahers.
„Protams, tur var ieiet iekšā ar ļoti zemām produktu cenām, tomēr, ņemot vērā to, kur mēs atrodamies un kāda ir mūsu izmaksu struktūra, mēs diemžēl nevaram konkurēt ar Āzijas valstīm,” skaidro uzņēmuma pārstāvis.
Valdības vadītāja Laimdota Straujuma („Vienotība”) sola, ka jaunu Krievijas atbildes sankciju rezultātā palīdzīgu roku saņems arī tekstila preču ražotāji.
„Tie instrumenti, ko mēs pieņēmām pirmajā valdības sēdē attieksies uz jebkuru nozari. Ja tekstila nozari tas ietekmēs, tad tas attieksies uz visām nozarēm,” saka Straujuma.
Tikmēr paši apakšveļas ražotāji norāda - ja Krievija ieviesīs ES ražotā apģērba aizliegumu, cietīs ne tikai Latvijas uzņēmumi, bet arī Krievija. Kaimiņvalsts tirdzniecības centri zaudēs Eiropas apakšveļas un apģērbu ražotāju veikalu nomniekus, Krievijas apakšveļas ražotāji vairs nespēs saņemt trūkstošās izejvielas, savukārt patērētāji zaudēs iespējas iegādāties kvalitatīvu apģērbu.
Jau ziņots, ka ES oficiālajā vēstnesī publicētais sankciju saraksts, kura apstiprināšana vairāku dalībvalstu iebildumu dēļ ievilkās, ir jaunākais rietumvalstu mēģinājums piespiest Krieviju pārtraukt agresiju Ukrainā un līdzdarboties situācijas stabilizēšanā.
Sekojot ASV piemēram, tagad arī ES sankcijām pakļāvusi Krievijas valstij piederošās naftas kompānijas. Uzņēmumiem “Rosņeftj”, “Gazpromņeftj” un “Transņeftj” turpmāk būs liegta pieeja finansējumam no Eiropas finanšu tirgiem.
Tāds pats liktenis gaida bruņojuma uzņēmumus – helikopteru, iznīcinātāju, tanku, zenītraķešu un Kalašņikova automātu ražotājus. Eiropas Savienībā nevēlamo personu saraksts tikmēr papildināts ar 24 Krievijas un anektētās Krimas amatpersonām, kā arī separātistu grupējumu redzamākajām personām. To skaitā iekļauts arī skandalozais Krievijas liberāldemokrātu partijas līderis, Valsts domes deputāts Vladimirs Žirinovskis.
Sankciju dēļ kārtējo spējo kritumu pret ASV dolāru jau piedzīvojis Krievijas rublis, bet Krievijas amatpersonas ir gatavas atbildēt Eiropas Savienībai uz šīm sankcijām tikpat sāpīgi, ja ne vēl sāpīgāk. Maskava draud ar rietumvalstīs ražoto automašīnu un apģērba importa aizliegumu.
