„Tas ir vidējs, bet jāatzīmē, ka tendence Eiropā mainās. Kopš Lisabonas līguma spēkā stāšanās, prezidējošās valsts funkcionalitāte ir mainījusies un krīze ir iespaidojusi prezidējošās valsts iespējas sevi prezentēt. Līdz ar to es gribētu teikt, ka mums tēriņš ir vidējs,” saka Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta direktore Kristīne Pommere.
Lielākās prezidentūras izmaksas saistītas ar ierēdņu apmācību un sagatavošanu, kā arī ar dažādu pasākumu organizēšanu. Latvijā nākamgad paredzēts gan Austrumu partnerības valstu samits, gan vairākas neformālās ES valstu ministru padomes sanāksmes, kā arī virkne citu pasākumu.
Vienlaikus viesiem paredzēti arī dažādi kultūras pasākumi, kuru izmaksas nākamgad vien veidos 7,3 miljonus eiro. „Manā skatījumā tā ir ārišķīga un nelietderīga izrādīšanās Eiropas ciemiņu priekšā, kas te pusgadu brauks un kārtos savas lietas. Viņiem būtu saprotama pieticīgāka izrādīšanās un organizēšanās, zinot, cik daudzām jomām trūkst naudas,” saka Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs („Saskaņa”). „Autoritāte no tā Latvijai tikai kāptu. Iepretim tagad ir riski, ka šī izšķērdība varētu līdzināties pāķiem, kas iztukšo visu pagrabu, līdz ko kādi ciemiņi iebrauc,” norāda Urbanovičs.
Prezidentūras organizatori gan norāda, ka prezidentūrā ieguldītā nauda nesīs ieguvumus. Pēc pētījuma datiem, ko veikusi auditorkompānija KPMG, Latvijas uzņēmumi nākamā pusgada laikā no ārvalstu viesu iztērētās naudas saņems 64,5 miljonus eiro. Tiešie nodokļu ieņēmumi prezidentūras periodā varētu būt 44 miljoni eiro.
Ja Latvija prezidentūras pasākumus sarīkos godam, turpmāk Latviju, kā pasākumu norises centru, varētu izvēlēties virkne starptautisku uzņēmēju. Savukārt šeit pabijušie politiķi vai žurnālisti varētu atgriezties nu jau kā tūristi – tā prognozē eksperti.
