Noslēgusies piena ražošanas samazināšanas atbalsta pirmā kārta. Līdz šodienai zemniekiem bija jāapstiprina piena daudzuma samazinājums savās fermās un jāiesniedz pieprasījums Lauku atbalsta dienestā (LAD). Runa ir par tiem, kas reālo piena izslaukumu bija samazinājuši no pērnā gada oktobrim līdz šā gada janvārim, salīdzinot ar atbilstošu laika posmu pirms gada.
"Pirmajā kārtā esam saņēmuši iesniegumus no 487 klientiem un kopumā pieteiktas vairāk nekā 5200 tonnas piena. Naudas izteiksmē tie ir vairāk nekā 729 000 eiro, ko izmaksās šiem lauksaimniekiem," klāstīja LAD pārstāve Kristīne Ilgaža.
Lai arī zemniekus pārstāvošās organizācijas sākotnēji daudz kritizēja atbalstu par piena ražošanas samazināšanu, tie, kas tam tomēr pieteicās, uzskata to par vērtīgu.
Uz atbalstu pretendēja arī Kandavas puses zemnieku saimniecība "Dziras". Tās saimniece Arta Leimane stāsta, ka abi ar vīru jau ir pensijas vecumā un piena krīzes laikā jau bija pieņēmuši lēmumu pārtraukt saimniekošanu pilnībā. Tad zemnieki krietni samazināja ganāmpulku, kas bijis grūti pēc mūža ieguldījuma saimniecībā. Pāris mēnešos piena apjoms krities par teju 30 tonnām.
"Mēs jau bijām no 60 lopiem tikuši līdz 34 un konstatējām, ka vairs nevaram normāli dzīvot, ka abi jau divus mēnešus nevarējām naktīs gulēt, jo tas mums ir mūža darbs. Nevienu govi neesmu pirkusi, visas paši izaudzējām," stāstīja saimniece. "Tad vienā brīdī apstājāmies un nolēmām, ka atstāsim vismaz 20 govis, un tad sākām to dzīvi no jauna, steidzām un glābām, ko vēl varējām. Tad pēc diviem mēnešiem nāca šis atbalsts un mēs pieteicāmies.
Mums tagad iznāk 3600 eiro kompensācija un tas nav mazsvarīgi. Varēsim minerālmēslus tagad nopirkt."
Arī kādā Lielvārdes novada zemnieku saimniecībā "Lāčplēša piens", kur ir ap 600 slaucamām govīm, veikta piena ražošanas mazināšana piena krīzes dēļ. Un arī šīs saimniecībās vadītājs Andris Driksna atbalstu vērtē pozitīvi:
"Neviens jau to piena daudzumu labprātīgi savā saimniecībā negrib samazināt, bet tas veidojās objektīvu apstākļu dēļ, krītot piena cenai. Mums pēc aprēķiniem izskatījās, ka mēs 2016. gadā iegūsim par 150 tonnām mazāk nekā 2015. gadā. Mēs iegūsim 10 līdz 15 tūkstošu eiro atbalstu, un jebkura nauda ir atspaids. Tieši rudens atkal devis cerības, jo, ja krīze turpinātos, optimisma turpināt darbu piena lopkopībā vairs nebūtu vispār."
Otrajā atbalsta kārtā pieteikušies vien 36 pretendenti, kas atbalstu varēs saņemt martā. Tiesa, pirmajā kārtā izlietoti teju visi Latvijai piešķirtie atbalsta līdzekļi un otrās kārtas pretendenti par tonnu piena saņems jau krietni mazākas summas.
Jau vēstīts, ka pērn rudenī Eiropas Komisija (EK) visu dalībvalstu piena lopkopjiem piešķīra 150 miljonus eiro atbalstu par brīvprātīgu piena ražošanas apjoma mazināšanu. Atbalsts paredzēts tiem zemniekiem, kas īslaicīgi samazina piena ražošanu savā saimniecībā. Ar šo atbalstu EK cerēja mazināt piena ražošanu un normalizēt piena tirgu ES.
Pirmās kārtas atbalstam Latvijas piena ražotāji varēja pieteikties līdz otrdienai, 14.februārim.
