Latvijas Dzelzceļa apkopotā statistika rāda, ka kopš augusta kravu pārvadājumiem par dzelzceļu ir pozitīva dinamika. Tomēr kopumā kravu pārkraušanas rādītāji ostās liecina par to, ka Latvijas tranzīta nozares apkalpoto kravu struktūra piedzīvo izmaiņas.
Apgrozījuma pieaugums ir vērojams praktiski visām kravām, kuras nav naftas produkti vai akmeņogles.
Nozare šogad arī ir aktīvi aizsākusi darbu pie jaunu kravu piesaistes. Kā iepriekšējā ostu padomes sēdē norādīja uzņēmuma “LDz Logistics” vadītājs Verners Lūsis, šogad aktīvāk strādāts gan pie vietējo kravu piesaistes, gan arī pie Baltkrievijas kravām.
“Parakstīti vairāki nodomu protokoli, līgumi. Kā vienu varu minēt Baltkrievijas dzelzceļa meitas uzņēmumu loģistikas jautājumos – mums ir parakstīts sadarbības nodomu protokols par savstarpējo sadarbību loģistikas jomā. Parakstījām arī Krievijā nodomu protokolu par vagonu nomu, kas varētu būt būtisks ieguldījums nākotnes piedāvājumos par loģistiku un pārvadājumiem. Aktīvi arī strādājam ar vietējo tirgu – šogad vedām graudus mūsu zemniekiem,” stāsta Lūsis.
Tiesa, vairāku ekspertu vērtējumā Latvijas līdzšinējais darbs pie sadarbības attīstīšanas ar Baltkrieviju, kura tiek uzskatīta par ļoti nozīmīgu ķēdes posmu kravu piesaistei no Āzijas, ir bijis pārāk gauss. Biedrības “Baltijas asociācija – transports un loģistika” vadītāja Inga Antāne uzskata, šajā ziņā atpaliekam, piemēram, no kaimiņvalsts Lietuvas.
“Viņiem ir intensīva sadarbība ar Baltkrieviju un Klaipēdas ostu. Bet jāsaprot, ka Lietuvai ir viena osta, mums ir trīs. Tas nozīmē, ka mums apjomi ir lielāki, spējam apstrādāt lielākas jaudas, lielāku kravu sastāvu. Problēma ir tā, ka mums jāparāda viņiem sevi, mums jāaiznes Ķīnas pārstāvjiem savs piedāvājums, ko vajadzēja izstrādāt jau līdz samitam,” uzsver Antāne.
No Latvijas ostām pārkrauto kravu apmēra ziņā pirmajos 10 mēnešos pārliecinošs līderis bija Rīgas osta, kas pārkrāva ap 30,4 miljoniem tonnu. Tas ir par 8,8% mazāk, nekā attiecīgajā periodā pērn.
Ventspils osta šogad pārkrāvusi 15,4 miljonus tonnu jeb par gandrīz 20% mazāk nekā pērn, bet Liepājas osta – 4,55 miljonus tonnu jeb par 1,6% mazāk nekā pērn.
