Saeimā 11.februārī apstiprinātie grozījumi Enerģētikas likumā, ar kuriem tiek noteikti dabasgāzes tirgus nākotnes darbības principi, pēc likumdevēja un atbildīgo iestāžu prognozēm, radīs labvēlīgākus nosacījumus jaunu tirgotāju ienākšanai dabasgāzes tirgū.
Tomēr LG nemainīgi uzskata, ka likumā noteiktais uzņēmuma reorganizācijas termiņš un arī mēģinājumi nodrošināt lielo klientu piekļuvi ārvalstu piegādēm, ir uzņēmuma un tās akcionāru tiesību pārkāpums. Uz to reaģējot, LG neizslēdz iespēju lūgt Valsts prezidentu Raimondu Vējoni neizsludināt grozījumus, norāda uzņēmuma vadītājs Kalvītis.
"Mēs to jau esam izvērtējuši. Ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu akcionāru tiesības ir pārkāptas, ir pārkāpta tiesiskā paļāvība valstī, kas bija mūsu īpašniekiem gan vecajiem, gan jaunajiem devusi pilnīgu pārliecību, ka Latvijā "Latvijas gāzei" būs 20 gadu monopoltiesības. Šis ar pašreizējo, jauno likumdošanu ir parkāpts.
Un pilnīgi skaidrs, ka mēs aizstāvēsim savas intereses visos iespējamos veidos, ieskaitot lūgumu prezidentam neizsludināt [likuma grozījumus]. Ja prezidents [tos] izsludinās, tad lemsim tālāk," teica Kalvītis.
Finanšu ministre, bijusī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) tomēr uzsvēra, ka ministrijas ekspertu vērtējumā pretrunu ar likumdošanu vai LG privatizācijas līgumu, likuma grozījumos nav, un uzsver, ka par tādiem varētu runāt tikai tad, ja Latvijā pirms 2017.gada aprīļa tiktu atļauts darboties arī citiem gāzes tirgotājiem.
"Nē, šobrīd šādu ierobežojumu nav un pie tā mēs arī paliekam. Risks varētu būt tikai tad, ja mēs atļautu pirkt gāzi no kāda tirgotāja arī Latvijā.
Protams, "Latvijas gāzei" ir tiesības, un droši vien viņi arī apsvērs iespējas vērsties tiesā vai sākt kādas sankcijas pret valsti, bet svarīga ir nevis tiesvedība, bet Latvijas valsts pozīcija, un šinī gadījumā mēs diezgan skaidri saprotam, ka esošais likums un arī līgums neierobežo pircējus iegādāties gāzi no tirgotāja, kas darbojas ārpus Latvijas," norādīja ministre.
Savukārt Igaunijas energokoncerna "Eesti Energia" meitas uzņēmuma "Enefit" vadītājs Jānis Bethers, komentējot likuma grozījuma pieņemšanu, norādījis, ka tie ir būtisks solis uz priekšu, un apstiprinājis, ka uzņēmums apsvērs iespēju strādāt arī Latvijas dabasgāzes tirgū. Tomēr, lai tirgus veiksmīgi varētu strādāt, būtu nepieciešams atrisināt vēl vairākus jautājumus, piemēram, uzlabot sistēmas balansēšanas izmaksu metodoloģiju, kā arī nodrošināt, lai praktiskie tirgus darbības principi būtu līdzvērtīgi visās Baltijas valstīs.
Jau ziņots, ka Saeimā ceturtdien, 11.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja pēdējos mēnešos plaši diskutētos grozījumus Enerģētikas likumā. Ar tiem noteikta kārtība, kā konkurencei 2017.gadā tiks atvērts dabasgāzes tirgus un kā tiks reorganizēts līdzšinējais tirgus monopolists - uzņēmums LG.
Tāpat atbalstīti vēl vieni likuma grozījumi, kas nodrošinās jaunu, valdības apstiprinātu dabasgāzes lietošanas noteikumu pilnvērtīgu stāšanos spēkā. Ar šiem noteikumiem paredzēta iespēja uzņēmumiem pa cauruļvadiem saņemt dabasgāzi ne tikai LG, bet arī no piegādātājiem ārvalstīs. Turklāt šāda iespēja, par ko līdz šim izrādījusi interesi valsts AS "Latvenergo", būs jau tagad - pirms 2017.gadā paredzētās gāzes tirgus atvēršanas.
