Pēc viņa teiktā, Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais nodokļu reformas piedāvājums pēc būtības sastāv no divām daļām.
Pirmais bloks ietver pasākumus, kas vērsti uz tautsaimniecības izaugsmi un ēnu ekonomikas apkarošanu. Šajā blokā ir ienākuma nodokļu likmju izlīdzināšana, tostarp paredzot 0% likmi reinvestētajai peļņai, kā arī veselu virkni ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu.
Savukārt otrs bloks nodokļu reformas piedāvājumā ir sociālais bloks, ar ko FM piedāvā risināt arī nevienlīdzības problēmas, tostarp samazinot nodokļu slogu ģimenēm ar bērniem, bet palielinot to cilvēkiem, kam ienākumi ir augstāki. Šis bloks, pēc ekonomista teiktā, rada lielākus budžeta izdevumus, kā dēļ ir nepieciešami kompensējošie mehānismi.
Rutkaste atzina, ka Latvijas Banka atbalsta reformā piedāvāto tautsaimniecības bloku, par ko arī kopumā nav lielu diskusiju un strīdu, ko nevarētu teikt par otru – sociālo bloku. Lai ar reformu uz priekšu virzītos straujāk, reformu piedāvājumu būtu vērts sadalīt divās daļās. Ar pirmo – tautsaimniecības bloku – viņaprāt, iespējams ātrāk virzīties uz priekšu.
"Nodokļu reformai jābūt sabalansētai, tā nevar radīt pārmērīgu slogu uz budžetu," piebilda Rutkaste.
Auditorkompānijas SIA "KPMG Baltic" vecākā projektu vadītāja Gunta Kauliņa raidījumā "Krustpunktā" atzina, ka saistībā ar FM piedāvāto nodokļu reformu arvien ir daudz nezināmā, tostarp par kompensējošajiem pasākumiem.
Kauliņa skeptiski vērtēja piedāvājumu būtiski samazināt vai atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumus jeb iespēju atgūt daļu no nodokļa par ieguldījumiem dažādos uzkrājumos. Šie atvieglojumi, pēc ekonomistes teiktā, bija lielākais motivējošais faktors cilvēkiem pašiem uzkrāt līdzekļus pensijai.
"Ja tas tiks ierobežots, tad tas var atstāt ietekmi uz turpmāko pensionāru dzīvi," sprieda Kauliņa,
atzīstot, ka lielākās bažas šobrīd ir par to, ka nodokļu reformas piedāvājumā var iestrādāt "neprognozējamas izmaiņas" Saeimā.
Jau ziņots, ka FM nākusi klajā ar piedāvājumu plašākām nodokļu izmaiņām, slogu pārnesot no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem.
Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) atzina, ka nodokļu reformas īstenošanai būs jāpalielina budžeta deficīts, un bez tā varētu iztikt, bet tad būtu jāpalielina nodokļu slogs. Deficīts gan nepārsniegšot 2% no iekšzemes kopprodukta, un valdībai būs jāpierāda Eiropas Komisijai, ka reforma nepieciešama, taču no tās daudzi būs ieguvēji.
