Kohēzijas politika ir otrā lielākā tēriņu pozīcija Eiropas Savienības nākamajā daudzgadu budžetā - 350 miljardi eiro jeb trešā daļa no budžeta.
Pēc krīzes gadiem, saistībā ar augstiem bezdarba līmeņiem dalībvalstīs un bažām par Eiropas Savienības uzņēmumu vides konkurētspēju uz globālās skatuves, nākamajam daudzgadu plānošanas periodam reģionālajā politikā ir salikti citādi akcenti. Uz to nesen vizītes laikā Latvijā norādīja arī Eiropas Savienības reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns, uzreiz piebilstot, ka situācija katrā valstī, tostarp Latvijā, jāvērtē atsevišķi:
„Eiropas Savienība ir mainījusi stratēģiju un attālinājusies no koncentrēšanās uz ieguldījumiem infrastruktūrā, tā vietā vairāk pievēršoties ekonomikas attīstības veicināšanai. Protams, dažās valstīs, kā Latvijā, būs nepieciešami papildu ieguldījumi infrastruktūrā, piemēram, labu transporta savienojumu izveidē uz valsts austrumu daļu. Bet no otras puses Eiropas Savienībai ir jāmudina uzlabot Latvijas ekonomikas un līdz ar to Eiropas ekonomikas konkurētspēja. Tādēļ arī ir nepieciešams, ka Latvija iegulda pētniecībā un inovācijās.”
Latvijas stratēģija paredz no tai piešķirtās kohēzijas fondu naudas proporcionāli visvairāk ieguldīt ilgspējīgā transporta struktūrā (kas ir aptuveni piektā daļa no līdzekļiem), kā arī mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas attīstībā. Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks struktūrfondu un kohēzijas politikas jautājumos Armands Eberhards atzīst, ka situācija Latvijā ir tāda, ka joprojām daudz jāiegulda ceļu infrastruktūrā. Piemēram, gan Igaunijā, gan Lietuvā ieguldījums no kohēzijas fondiem šajā pozīcijā ir proporcionāli mazāks.
Finanšu ministrijas pārstāvis tomēr norāda, ka tas viss ir saistīts un ar ieguldījumiem transporta infrastruktūrā tiks veicināta arī ekonomiskās izaugsmes mērķu sasniegšana.
„Mēs nerunājam vienkārši par ceļu vai vienkāršiem ceļu uzturēšanas izdevumiem, vai vienkārši par kādu regulāru darbību. Mēs runājam par ieguldījumiem tajā publiskajā infrastruktūrā, kas tieši veicina uzņēmējdarbības un nodarbinātības mērķu sasniegšanu. Droši vien, ka mēs Latvijā ļoti labi redzam, cik lielā mērā tieši šie neinvestētie līdzekļi, tajā skaitā publiskajā infrastruktūrā, pēdējos gados, faktiski ir ierobežojoši faktori mūsu izaugsmei un nodarbinātībai,” uzsver Eberhards.
Eiropas Komisija jūnijā oficiāli apstiprināja Finanšu ministrijas izstrādāto Partnerības līgumu Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam. Šobrīd starp Finanšu ministriju, nozaru ministrijām un sociālajiem sadarbības partneriem no vienas un Eiropas Komisiju no otras puses notiek diskusijas, kā piedāvāto stratēģiju vislabāk ieviest praktiski. Cerība ir līdz rudens sākumam nonākt pie vienotas izpratnes ar Komisiju par praktiskajiem uzdevumiem.
