Kamēr no mīkstajiem kviešiem top maize, tikmēr cietie kvieši pārtop par augstvērtīgiem makaroniem. No kultūrauga, kas mīl siltumu, jau pēc dažiem audzēšanas mēģinājumiem savulaik atteikušās citas Ziemeļvalstis, tomēr Latvija nolēmusi atrast šķirni, kas būtu ražīga arī šajos klimatiskajos apstākļos.
"Viņa savā ziņā ir kvalitatīvāka. No mīkstajiem kviešiem mēs taisām "nūdeliņas". Cietiem kviešiem ir cits ķīmisko elementu saturs graudā," saka kviešu selekcionāre Vija Strazdiņa.
Pagājušajā gadā pamēģināta pirmā šķirne, kura devusi kvalitatīvus graudus, tāpēc šogad pētījums turpinās ar jau septiņām pilnīgi jaunām cieto kviešu šķirnēm no Polijas un Vācijas. Kultūraugam nepieciešams kontinentāls klimats, kāds ir Zemgalē un Latgalē. Taču pētījumam izvēlēta Ziemeļkurzeme, kur audzēšanai var traucēt zemā temperatūra un biežie lieti. "Jo laika apstākļi ir ekstremālāki, jo tas ir labāk - tad mēs redzam, kā šīs šķirnes reaģē," norāda Strazdiņa.
Makaronu ražošanā no vietējām izejvielām ieinteresēts jau ir „Dobeles dzirnavnieks”, kas šobrīd iepērk cietos kviešus no Kazahstānas, taču uzņēmēju neapmierina dārgais process un nezināma graudu kvalitāte. "Reizēm atbrauc ļoti skaisti, reizēm - ne tas, ko gribētos. Otrkārt, kāpēc ļaut tikai Kazahstānas zemniekiem nopelnīt, ja var nopelnīt arī mūsējie?" retoriski vaicā AS "Dobeles dzirnavnieks" iepirkuma vadītāja Ineta Kārkle.
Lai gan informācijas par cieto kviešu audzēšanas iespējām pagaidām vēl maz, lauksaimnieki jau šobrīd izrāda interesi. Piemēram, Sergejs Virts no Saldus novada jau pirmo reizi Latvijā sācis audzēt soju un gatavs pamēģināt arī cietos kviešus. "Vai tie mums būs īpaši piemēroti? Tas ir grūts jautājums. Bet kādam ir jāpaprovē un kādam ir jāaudzē! Kas neriskē, tas neko neiegūst," saka Virts.
Oktobrī eksperti sniegs vērtējumu, vai kāda no šķirnēm varētu būt piemērota audzēšanai Latvijā un kāda būtu optimālā kviešu audzēšanas tehnoloģija.
