2007-2013. gada plānošanas periodā Latvija no Eiropas Savienības fondiem saņēma investīcijas 4,53 miljardu eiro apmērā, un Latgales reģionā kopumā īstenoti projekti par 600 miljoniem eiro. Lai informētu reģiona iedzīvotājus par fondu sniegtajām iespējām 2014. -2020.gadā, Finanšu ministrija organizēja semināru “ES fondi – augam kopā!”
ES fondu vadības sistēmas departamenta direktore Solveiga Ozola stāstīja, ka iepriekšējais periods ir bijis gana aktīvs visā Latvijā kopumā, tai skaitā Latgales reģionā, kur ir kopumā noslēgti 700 līgumi - projekti par kopsummu 700 tūkstoši, līdz ar to tas ir vairāk nekā Zemgalē, vairāk nekā Vidzemē.
Viena no iestādēm, kas iepriekšējā plānošanas periodā aktīvi iesaistījusies ES fondu apguvē, ir Daugavpils Universitāte. Saņemtie līdzekļi ļāvuši iegādāties mūsdienīgu aprīkojumu mācību telpām un laboratorijām, atjaunot universitātes infrastruktūru, kā arī atbalstīt talantīgākos pētniekus. Tomēr projektu īstenošanā nācies saskarties arī ar tipiskām problēmām, piemēram, iepirkumu procedūru organizēšanu.
Universitātes zinātņu daļas vadītājs Edmunds Tamanis klāstīja, ka „gribētāju - piedāvātāju ir ļoti daudz un viņi ne vienmēr godīgi rīkojas, tur visādas nevajadzīgas cīņas un tas iepirkums ievelkas un ievelk arī projektu parasti”.
„Gribētos dažreiz arī lielāku sapratni no uzraugošās organizācijas, ļoti daudz nevajadzīga darba no viņiem tieši tiek sagādāts, mēģina pierādīt savu eksistenci ar kaut kādiem nevajadzīgiem uzdevumiem, kas sarežģī šo projektu realizāciju,” atzina Tamanis.
Nākamajā plānošanas periodā iecerēts šīs problēmas risināt, vienkāršojot pieteikšanās procedūru un samazinot kontrolējošo institūciju skaitu, tādējādi atvieglojot dzīvi projektu īstenotājiem.
„Ja cilvēki tam iet cauri pirmo reizi, kļūdas laikam ir neizbēgamas, līdz ar to, nesaprotot līdz galam nosacījumus, nesaprotot līdz galam kontroles un pārbaudes un to, ka tā ir sveša nauda, ko mēs ieguldām, nesaprot arī, ka par to liek atskaitīties. Jaunajā periodā plānojam novērst ar papildu skaidrošanām, papildus apmācībām saistītās problēmas. Ir viena aģentūra, viens avots, kas skaidro, kas un kā jādara,” solīja Finanšu ministrijas pārstāve Solveiga Ozola.
Prioritāte būs projekti, kuros uzsvars likts uz inovācijām, videi draudzīgām un ilgtspējīgām tehnoloģijām. Tāpat plānots veicināt sadarbību starp uzņēmējiem, pašvaldībām, un izglītības iestādēm. Semināra apmeklētāji gaidāmās izmaiņas vērtēja neviennozīmīgi.
„Es nedaudz skatos ar bāžam, jo tur ir uzsvars likts uz uzņēmēju sadarbību ar zinātni, kas izklausās ļoti labi, ka tas veicinās kādu uzņēmējdarbību, bet bažas ir tādas, ka bieži vien uzņēmējdarbība Latvijā no zinātnes ir ļoti tālu, un tālu tādēļ, ka vēsturiski tā ir izveidojies un varbūt iztrūkst daži soļi, sākotnēji veicināt zinātņietilpīgo ražotņu attīstību un tad veicināt sadarbību,” sprieda Tamanis.
Ingus Kudiņš, kurš vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību, atzina, ka tas, ko viņš bija dzirdējis līdz šim par projektiem, tieši atturēja iesaistīties tajos, „bet šīs tendences, kas parādās tagad, mani tieši motivē”.
„Cik es saprotu, tagad būs vienota kontroles institūcija, ar ko varēs brīvi konsultēties un lūgt palīdzību, un būs arī e-vide, un es tā saprotu, tas būtiski atvieglos visu šo procesu,” stāstīja Kudiņš.
Nākamajā plānošanas periodā Latvijai no kohēzijas fondiem piešķirts finansējums 4,4 miljardu eiro apmērā. Gan semināra rīkotāji, gan apmeklētāji pauda cerību, ka šie līdzekļi tiks ieguldīti, lai celtu dzīves kvalitāti reģionā un valstī kopumā.
