Latgalē zemes platības, kuras izmanto tieši graudkopības attīstībai, kļūst arvien plašākas un vienlaikus pieaug arī lauksaimnieku savstarpējā konkurence. Tā zemniekiem liek vairāk domāt par ražas kvalitāti.
Salas novadā šobrīd rit pirmie graudaugu sējas darbi. Gandrīz katru brīvo zemes gabalu saimnieciskās darbības izaugsmei izmanto 15 zemnieki, viens no tiem ir arī z/s “Upeslīči” saimnieks Andrejs Lisjonoks, kurš nesen iegādājis jaudīgu tehniku, lai apsētu 200 hektārus plašos laukus ar vasaras rapsi un agrīnajiem kviešiem.
“Apstrādāts mūsu pagastā, man liekas, katrs mazais gabaliņš, principā atņemt no citiem - tas nav iespējams, mēs visi diezgan draudzīgi šeit zemnieki,” saka Lisjonoks.
Salas novada pašvaldības lauku attīstības konsultante Ligita Kadžule savukārt stāsta, ka Biržu saimnieki jau ir ienākuši Salas ciemā, Salas ciema teritorijā.
“Un graudkopība ir jau mums vēsturiski izplatīta. Vakar bija tāds priecīgs notikums, kad zvanīja pat no Anglijas - nezinu, kā bija dabūjuši numuru - un interesējās, kā varētu atgriezties uz dzimto Sēliju, lai varētu saimniekot savā zemītē,” stāsta Kadžule.
Savukārt z/s “Ievas”saimnieki Ilmārs un Mārtiņš Malnači Daugavpils novada Vaboles pagastā ir apsējuši aptuveni 100 hektārus zemes. Kaut arī vēlētos paplašināt saimniecisko darbību, zemnieki nesteidzas, jo brīvās zemes platības sarūk tikpat strauji kā Salas novadā.
“Ir, ir konkurence, neteiksim, ka briesmīgi visi ņemās, bet ir, ir, konkurence, ir jaunie, kas pārņem vecāku saimniecības,” saka Ilmārs Malnačs.
Zemniekiem rūp arī nākamā raža. Lai gan ziemāji pārziemojuši labi, šī brīža vēsais un pārmērīgi lietainais laiks saimniekiem rada bažas par vasarāju graudu kvalitāti.
“Laika apstākļi - nevar saprast, kas te būs, kas tālāk. Būtu jāsagatavojas vasarāju sējai, bet laiks tāds, ka nevar saprast - varētu iesēt, bet bail, ka neuziet maija sākumā salnas un neapsalst viss,” stāsta Ilmārs Malnačs.
“Situācija ir tāda, ka nebija baigo mīnusu, šobrīd grūti sastrādāt mālaino zemi. Viņa nedrupinās. Lauki ir ļoti slapji. Un vietām stāv ūdens un vispār nav iespējams iebraukt,” stāsta arī “Upeslīču” saimnieks Andrejs Lisjonoks.
Pērn ziemas sezona graudkopībā bija smaga, jo kailsala dēļ nācās pārsēt aptuveni 70% ziemas rapšu un graudaugu. Zemnieki cer, ka pavasaris šomēnes nesīs siltāku laiku un ļaus nodrošināt augstu ražas kvalitāti ne tikai jau izdīgušajiem ziemājiem, bet arī tuvākajā laikā iesētajiem vasarājiem.
