Vēl pirms pāris gadiem viens no Kārsavas mikrorajoniem tika apkurināts ar malku un škidro kurināmo. Taču izvērtējot blakus pilsētu pieredzi, tagad Kārsavā sekmīgi darbojas jau divi šķeldas apkures katli.
"Tas ir izdevīgākais kurināmais veids, ar ko kurināt mazās pilsētas," pastāstīja SIA "Kārsavas Namsaimnieks" valdes loceklis Edgars Lipskis.
Pēdējā gada laikā Kārsavā ir būtiski uzlabota infrastruktūra. Novada zemnieki izkopj savus zemes īpašumus, un saražoto šķeldu piegādā Kārsavas katlu mājām.
"Tuvākie zemnieki iegādājas zemes gabalus, iztīrot grāvjus, zarus, ziemā nodarbina strādniekus," šādas saimniekošanas priekšrocības vērtē Lipskis.
Ludzā bioenerģijas ražošana tiek izmantota jau 14 gadus. Taču izmantojot dabas resursus jāapzina riski.
"Tā ir mūsu pašu enerģija. Kāpēc jāpērk, ja varam izmantot savējo?! Ar akmeņoglēm jau ir aizliegts, nu gāze? Rēzekne sēž uz gāzes adatas!" skaidro SIA "Ludzas bioenerģija" valdes loceklis Leonīds Kaķītis.
Pērnajā gadā Ludzas daudzdzīvokļu namos bija vērojams viens no lētākajiem apkures tarifiem no visām Latvijas pilsētām.
Par megavatstundu ludzāniešiem bija jāmaksā 46,06 eiro. Tāpēc Ludzas bioenerģijas speciālisti uzstāj uz tālāko investēšanu šķeldas kaltu māju būvniecībā.
"Tikai problēma ir ar valsts mežiem, ka tur nokritušo koku vēl nedrīkst aiztikt, bet katrā ziņā koksnes mums pietiek," sacīja Kaķītis.
Rēzeknes augstskolas rīkotajā seminārā “Ilgtspējīga bioenerģija kā lauku reģionu attīstības virzītājs Latgalē” topošos inženierus uzrunāja vadošie speciālisti no Latgales un Vācijas, kuri dalījās ar savu pieredzi bioenerģijas ražošanā un iespējamām perspektīvām nākotnē.
"Sākotnēji liekas, ka prasa daudz investīciju, bet tas paver daudzus plusus, piemēram,
iekšēja resursu cirkulācija, resursus ņem no savējiem, nauda paliek pie sevis, darbinieki ir izglītoti speciālisti, infrastruktūras būves attīsītba," vērtē Kārsavas novada pašvaldības pārstāvis Juris Vorkalis.
Arī Rēzeknes augstskolā sekmīgi darbojas jaunā šķeldas katlumāja, tā apkures izmaksas samazinājušās aptuveni uz pusi.
"Manā skatījumā tas nav normāli, centrālai apkurei jābūtlētākai nekā šobrīd tā tiek piedāvāta," uzskata Rēzeknes Augstskolas izpilddirektors Andris Skredeļs.
Latgales reģionā ir liels ekonomiskais potenciāls mežsaimniecības un lauksaimniecības produkcijas izmantošanu enerģētikā, tomēr speciālisti uzsver, tā rezerves nav bezgalīgas, tāpēc daudzas mazās pašvaldības joprojām izmantot kombinēto enerģijas piegādes iespēju.
