Kapitāla ieplūšana valstī samazinājusies, un tas izmaksā aptuveni 40 miljardus dolāru gadā, par ministra teikto ziņo raidsabiedrība BBC.
Kopumā kapitāla aizplūšanu no Krievijas valsts Finanšu ministrija lēš 130 miljardu dolāru apmērā.
Siluanovs uzskata, ka rietumvalstu noteikto sankciju ietekme uz Krievijas ekonomiku ir ievērojama, taču „ne tik kritiska [rubļa] kursam un pat ne budžetam, cik jautājums par mūsu eksporta preču cenām”.
„Naftas cenas nokrita par 30% kopš gada sākuma. Un rublis arī novājināts par 30%. Kad man jautā, kāds būs rubļa kurss, uz to atbildēt nevar, jo šeit ir daudz ietekmes faktoru. Es saku – sekojiet līdzi naftas cenām. Kā tās uzvedīsies, tā arī uzvedīsies rubļa kurss,” ministra teikto citē aģentūra „Interfax”.
Savukārt bijušais finanšu ministrs Aleksejs Kudrins pagājušajā nedēļā paziņojis, ka rietumvalstu ekonomiskās sankcijas ietekmējušas rubļa kursu tikpat spēcīgi kā naftas cenas. Viņaprāt, šie faktori nākamgad var novest arī pie iekšzemes kopprodukta samazināšanās.
Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins novembra vidū paziņojis, ka Krievija gatava gan sankcijām, gan rubļa vērtības samazināšanai, gan naftas un gāzes cenu kritumam. Viņš norādījis, ka mūsdienu pasaulē pastāv savstarpējās atkarības, un nav teikts, ka naftas cenu kritums, sankcijas un rubļa vērtības samazināšanās negatīvi ietekmēs tikai Krieviju.
Tai pašā laikā Krievijas ekonomiskās attīstības ministrs Aleksejs Uļukajevs intervijā BBC atzinis, ka naftas cenu kritums uztrauc Krievijas valdību.
Jau ziņots, ka naftas cenas pasaules tirgū piedzīvo kritumu saistībā ar bažām par pārmērīgām enerģijas piegādēm un naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC mājieniem nesamazināt naftas ieguvi. Šajā situācijā strauji turpina kristies arī Krievijas rubļa vērtība. Tas tiek skaidrots ar milzīgo Krievijas ekonomikas atkarību no naftas un gāzes cenām. Finanšu analītiķi jau prognozē Krievijas ekonomikas drīzu nonākšanu recesijā.
