Iecere paredz, ka pret fiziskām personām, kas nespēs pamatot ienākumu likumību, par ko tiek veikti kredīta un līzinga maksājumi, varēs sākt administratīvu vai kriminālprocesu. Āboliņš to dēvē par ačgārnu cīņu ar nodokļu nemaksātājiem, jo informācija tiktu prasīta no līzinga un kredītu devējiem.
Šie noteikumi gan neattieksies uz komercbankām. To apliecināja arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā, sakot, ka jau tagad pastāv citi rīki, kā šādu informāciju iegūt no komercbankām.
Āboliņš arī norādīja uz tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kas strādā ārzemēs un sūta naudu radiniekiem Latvijā. Savukārt VID pārstāve skaidroja – lai gan šiem cilvēkiem Latvijā nav jāmaksā nodokļi, tomēr viņiem jādeklarē ārvalstīs gūtie ienākumi. Tādējādi šī informācija esot izsekojama. Pelēkā arī nepiekrīt, ka caur šīs informācijas saņemšanu notiks vēršanās pret kādiem cilvēkiem.
Kredītņēmēju asociācijas vadītājs gan piebilda, ka šajā mehānismā varētu sagaidīt kredītu un līzinga nemaksāšanas bumu.
Jau ziņots, ka valdībā iesniegts noteikumu projekts, kas paredz to, ka kredīta devējiem un līzinga (operatīvā līzinga, finanšu līzinga) devējiem, izņemot kredītiestādes, būs pienākums vienu reizi gadā sniegt VID informatīvo deklarāciju, kā arī sniegt ziņas par fizisko personu veiktajiem maksājumiem kredītu un līzingu atmaksai, kas attiecīgajā mēnesī pārsniedz 360 eiro vai kalendāra gada laikā 4320 eiro.
