Dienas ziņas

Arodbiedrības un darba devēji vienoti sašutumā par nodokļiem

Dienas ziņas

Ziņojumā vēlas minēt atbildīgās amatpersonas

Valdībā spriež par valsts budžetu

Koalīcija vienojas par 10 eiro celt minimālo algu un ieviest diferencēto neapliekamo minimumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Koalīcijas partijas pirmdien vienojās nākamgad palielināt minimālo algu no 360 līdz 370 eiro, kā arī ieviest diferencēto neapliekamo minimumu. Tāpat nolemts kompensēt obligātās iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu, lai novērstu elektrības cenu kāpumu.

 

Tieši par minimālo algu bija visasākās diskusijas, tomēr koalīcija panāca vienošanos par algu palielināšanu. 

“Esam pavirzījušies soli uz priekšu, minimālā alga pēc lielām diskusijām - 370 eiro,” pēc koalīcijas sanāksmes atzina premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”).

Solidaritātes nodoklis

Visai algai, arī tai daļai, kas pārsniedz 4000 eiro, piemēro

- gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi (pašlaik 23%)

-  gan sociālā nodokļa likmi – darba devēja daļu 23,59% un darba ņēmēja daļu 10,5%.

 

Taču sociālās apdrošināšanās iemaksu “griesti” saglabājas un pabalstus un pensijas aprēķinās no iemaksām, kas nepārsniedz 4000 eiro mēnesi.

 

VSAA aprēķinās pārmaksu – darba devēja un darba ņēmēja iemaksas sociālajā budžetā par algām, kas pārsniedz 4000 eiro:

 - Līdz šim gada beigās pārmaksu atmaksāja uzņēmējiem un darbiniekiem

- Paredzēts, ka turpmāk atmaksu nevarēs saņemt un pārmaksu kā “solidaritātes nodokli” ieskaitīs pamatbudžetā. 

Tāpat apstiprināta iecere no nākamā gada ieviest tā dēvēto solidaritātes nodokli, pret kuru asi iebilst uzņēmēji.  

Koalīcija arī atbalstīja Finanšu ministrijas piedāvājumu pakāpeniski sākt ieviest diferencēto neapliekamo minimumu.

Priekšlikums paredz ieviest diferencēto neapliekamo minimumu pakāpeniski līdz 2020. gadam. 2016. gadā mēneša neapliekamais minimums būtu 75 eiro apmērā, un nākamā gada sākumā nodokļa maksātāji ar zemākām algām, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada ienākumu deklarāciju, varēs saņemt pārmaksāto nodokli, ko pārrēķina, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu.

Diferencētais neapliekamais minimums:

Piemēram, strādājošais ar bruto darba algu 400 eiro mēnesī (bez apgādībā esošām personām) 2017. gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, no VID saņems nodokļa pārmaksu par 2016. gadu 66,7 eiro apmērā.

Tā kā 2017. gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums tiek samazināts no 75 uz 60 eiro mēnesī, strādājošā neto darba alga 2017. gadā būs par 3,4 eiro mēnesī mazāka nekā 2016. gadā. Tātad kopumā šī strādājošā ieguvums diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas rezultātā būs 25,3 eiro gadā.


Savukārt 2021. gadā strādājošais ar bruto darba algu 400 eiro mēnesī, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, no VID saņems nodokļa pārmaksu par 2020. gadu jau 441,6 eiro apmērā. Savukārt strādājošā (bez apgādībā esošām personām) ar lielu bruto algu, teiksim 1500 eiro mēnesī, neto ienākums samazināsies tikai nedaudz. 2017. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 3,4 eiro mēnesī, 2018. gadā un turpmāk līdz 2020. gadam – par 4,6 eiro mēnesī.

Mazo algu saņēmējiem (līdz 380 eiro mēnesī) – neapliekamais minimums ir 100 eiro mēnesī. Strādājošajiem, kuri saņem darba algu no 380 līdz 1000 eiro mēnesī, neapliekamais minimums, piemērojot formulu, pakāpeniski samazinās, līdz pie darba algas virs 1000 eiro mēnesī, neapliekamais minimums paliek 75 eiro mēnesī.

2017. gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums tiek samazināts uz 60 eiro mēnesī. Tai pašā laikā tiek palielināts maksimāli piemērotais diferencētais neapliekamais minimums uz 115 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka strādājošais, kurš saņem zemu darba algu, 2017. gadā saņems nodokļa pārmaksu par 2016. gadu. Tas kompensēs ieņēmumu samazinājumu gada griezumā, kas radīsies mēnesī piemērotā neapliekamā minimuma samazināšanas rezultātā. Tas pats notiek 2018. un 2019. gadā līdz 2020.gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums ir nulle, bet maksimāli piemērotais neapliekamais minimums ir 160 eiro mēnesī, skaidroja Finanšu ministrija.

Finanšu ministrija mierina, ka ienākumu deklarēšana nebūs sarežģīta. Iedzīvotāji, portālā Latvija.lv pieslēdzoties elektroniskajai deklarēšanās sistēmai, redzēs jau automātiski aizpildītu gada ienākumu deklarāciju, tai skaitā gadā pienākošos neapliekamo minimumu un nodokļa pārmaksu, ja tāda veidojas. Atliks tikai ievadīt bankas konta numuru, uz kuru tiks pārskaitīta nodokļu pārmaksa. Tiem, kuriem nav iespēju nodokļu deklarāciju iesniegt elektroniski, būs iespēja to izdarīt klātienē visās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) filiālēs, tikai norādot savu konta numuru.

 Straujuma atzina, ka koalīcija turpinās diskusijas "par mazākām naudas summām", piemērām, par Nacionālās apvienības ierosinājumu nodrošināt brīvpusdienas arī visiem piekto klašu skolēniem. 

Obligātā iepirkuma komponente

Obligātajā iepirkumā elektroenerģiju no ražotājiem iepērk AS „Latvenergo” par noteiktu cenu, un OIK komponente ietekmē elektrības gala cenu patērētājiem.

OIK apmērs ir atkarīgs no obligātā iepirkuma elektroenerģijas cenu un elektroenerģijas tirgus cenas starpības, kā arī saražotā elektroenerģijas apjoma.

OIK apmērs mainās ik gadu, tradicionāli 1.aprīlī.

OIK ir veids, kā valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājus. Iepirkumam līdzekļi tiek gūti no elektroenerģijas galalietotāju maksājumiem.

OIK ietvaros savu saražoto enerģiju var pārdot ražotāji, kas izmanto atjaunojamos resursus un ražo efektīvā koģenerācijā.

Nākamgad OIK saglabāšanai līdzšinējā apmērā - 26,79 eiro par megavatstundu (MWh) - no valsts budžeta nepieciešami 4 413 486 eiro

Ar valsts atbalstu no 2016.gada 1.aprīļa OIK pieaugtu līdz 27,67 eiro par MWh, bet to kompensētu pašas elektrības cenas kritums 

Tāpat valdība vienojas, ka OIK pieauguma kompensēšanai izmantos “Latvenergo” peļņu, un meklēs arī citas finansēšanas iespējas Ekonomikas ministrijas (EM) budžetā.

Straujuma sacīja, ka pēc zināmām diskusijām ir panākta konceptuāla vienošanās par OIK kompensēšanu, bet finansēšanas modeli vēl detalizētāk  izstrādās EM. To varētu kompensēt no “Latvenergo” peļņas un subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi.

Daži koalīcijas partneri noradīja, ka atsevišķām patērētāju grupām, pateicoties OIK kompensācijām, elektrības gala cena varētu pat samazināties.

Aptuvenie aprēķini liecina, ka mazajām lauku mājsaimniecībām rezultātā elektrības cena varētu samazināties par 0,18%, maziem ražotājiem – par 3,1%, vidējiem ražojošiem uzņēmumiem – par 4%, bet lieliem ražotājiem elektrības cena varētu sarukt pat par 9%. 

Jau ziņots, ka ministriju tēriņus nolemts mazināt par 3%, lai gan sākumā bija domāts, ka ministriju tēriņus varētu mazināt par 1%, 3% un 5%. Izņēmumi ir Aizsardzības, Iekšlietu, Veselības, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas.

Nākamā gada budžetā plānota iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme 3% apmērā, 2% inflācija un 1% budžeta deficīts no IKP.  

Četras galvenās prioritātes nākamā gada valsts budžetā noteiktas iekšējā drošība, ārējā drošība, izglītība un veselības aprūpe. Bez cīņas pie papildu 68,5 miljoniem eiro tiks Aizsardzības ministrija, kuras budžets atbilstoši valdības solījumam sasniegs 1,4% no IKP jeb 365 miljonus eiro.

Pašlaik piedāvāts ieviest solidaritātes jeb tā dēvēto bagātnieku nodokli, palielināt akcīzi degvielai un alkoholam, pretēji iepriekš solītajam nesamazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli no 23% uz 22%. 

Koalīcijas budžeta darba grupas sanāksme notiks katru dienu, un nākamā gada budžetu Saeimai valdība plāno nodot 30.septembrī. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti