Viņš atzina, ka EP saistībā ar Baltkrievijā topošo Astravjecas AES ir bažas par kodoldrošību reģionā. Līdz šim Baltkrievija nav bijusi kodolvalsts un tai nebija nekādas pieredzes kodolenerģijas ieguves jomā. Tāpēc EP ir jautājumi, kā šī stacija strādās un kā tiks nodrošināta drošība.
Kariņš atzīmēja, ka, ņemot vērā, ka Astravjecas AES atradīsies vien 30 kilometru attālumā no Lietuvas robežas un 50 kilometru attālumā no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas, Eiropas Komisijai (EK) būtu jābūt uzstājīgākai savu speciālistu sūtīšanā uz Baltkrieviju, lai nepārtraukti tiktu uzturēti kontakti ar stacijas būves projektā iesaistītajiem.
Tāpat, pēc EP deputāta sacītā, neatbildēts jautājums ir par to, kā Astravjecas AES ietekmēs Baltkrievijai kaimiņos esošo valstu, tostarp Latvijas un Lietuvas, elektroenerģijas tirgu. Proti, vai tai būs piekļuve Latvijas un Lietuvas elektroenerģijas tirgiem. Gadījumā, ja šāda piekļuve būs, tad nav skaidrs, kā tas ietekmēs cenas un pašmāju elektroenerģijas ražotājus.
Vēl nav skaidrs, vai Latvijā un Lietuvā noteiktās prasības elektroenerģijas tirgū attiektos arī uz šo jauno ražotāju – Astravjecas AES, ja tā vēlētos iegūto enerģiju pārdot Baltijas valstīs, piebilda Kariņš.
Jau ziņots, ka Lietuvai tās cīņā pret topošo Baltkrievijas atomelektrostaciju ir izdevies piesaistīt jaunus sabiedrotos – nesen notikušajās Eiropas EP debatēs Lietuvas pausajām bažām par iespējamajiem jaunās atomelektrostacijas drošības riskiem pievienojušies arī vairāki citu Eiropas valstu politiķi.
Topošās Baltkrievijas atomelektrostacijas būvniecības process nenotiek pietiekami atklāti un atbilstoši starptautiskajiem atomenerģētikas drošības standartiem, tāpēc Eiropas Savienības institūcijām vajadzētu aktīvāk iesaistīties, lai piespiestu Baltkrieviju ievērot starptautiskās drošības prasības – šāds viedoklis izskanējis no vairākiem EP deputātiem nesen notikušajās debatēs, kurās EP uzklausīja EK ziņojumu par tās īstenoto projekta uzraudzību.
EK, komentējot deputātu izteikumus, solīja ka darīs visu iespējamo, bet vienlaikus atgādināja, ka tā sauktie stresa testi, uz kuru veikšanu Baltkrievijas atomelektrostacijā uzstāj daudzi politiķi, ir brīvprātīgi un par tiem lemj nacionālās institūcijas. Pēc komisijas teiktā, vienlaikus ir svarīgi, lai tiktu stiprināta Baltkrievijas atomenerģētikas uzraudzības institūcijas neatkarība.
