Īpaša uzmanība tiks veltīta jauniešiem, bet sabiedrību kopumā plānots uzrunāt vairākos televīzijas kanālos gan latviešu, gan krievu valodā.
Bez reklāmām televīzijā ministrija sola arī apmeklēt vidusskolas un augstskolas. Šādi valsts cer panākt ka nākamie darba ņēmēji būs arī aktīvāki nodokļu maksātāji. Kopējās kampaņas izmaksas ir 34 000 eiro. Konkrēts mērķis, par cik procentiem pelēkās ekonomikas apjomu plānots ar tās palīdzību samazināt, nav uzstādīts. "Droši vien ātrākais vasaras vidū mēs varam skatīties, vai šis lēciens ir bijis traujāks nekā dinamiski pa šiem mēnešiem attīstījies, vai viņš nav. Bet es ļoti ceru, ka daudzi cilvēki aizdomāsies," saka Valsts ieņēmumu dienesta direktore Ināra Pētersone.
Pēdējo piecu gadu laikā ēnu ekonomika Latvijā samazinājusies par aptuveni 15it procentiem, tomēr vēl joprojām Latvijas iedzīvotāji ir lielākie nodokļu nemaksātāji Baltijas valstu vidū. "2013. gadā, kas ir pēdējie dati, uzrādās 23,8% Latvijā un 15,7% Igaunijā un Lietuvā. Tātad, šī ēnu ekonomika vēl joprojām Latvijā ir lielākā nekā pārējās Baltijas valstīs (..) Viņi daudz vairāk uzticās valdībai – viņi daudz vairāk tic, ka valdība strādā cilvēku labā, lietuviešu un igauņu uzņēmēji lielā mērā uzskata, ka nodokļu politika ir konsekventāka nekā Latvijā. Latviešu uzņēmēji ir ārkārtīgi neapmierināti ar nodokļu politiku," pētījis Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks Arnis Sauka.
Augstākais pelēkās ekonomikas līmenis vēl joprojām novērojams būvniecības nozarē, tomēr kampaņas organizētāji uzsver – problēma ir sabiedrības izpratnē par nodokļu maksāšanas jēgu.
Kā jomu, kur pelēkās ekonomikas īpatsvars ir visnospiedošākais, Valsts ieņēmumu dienestā vēl joprojām min būvniecības nozari. Tomēr gan dienestā, gan FM uzsver – nodokļu nemaksāšana ir visas sabiedrības problēma. Kampaņas laikā plānots iedzīvotājiem skaidrot, kur īsti nonāk viņu nodokļos samaksātā nauda.
Kā uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs („Vienotība”), valsts pārvaldē tiek izlietota krietni mazāka nodokļu daļa, nekā cilvēki domā. „Viena trešdaļa no nodokļiem iet sociālajā budžetā – tās ir pensijas, tie ir pabalsti māmiņām, tie ir pabalsti slimojot, ap 11% novirza izglītībai, zinātnei, kultūrai (..) un valsts ierēdņiem aiziet nedaudz mazāk par vienu procentu tikai,” uzskaita Reirs.
Zīmīgi, ka šis dzīvoklis Vecrīgā, teātra ielā, kurā laikam jau mēģinot tuvoties vidējam nodokļu maksātājam Finanšu ministrija un citas kampaņā iesaistītās institūcijas un personas piektdien informēja par tās gaitu, 2001. gadā iegādāts par trīs reizes mazāku summu nekā dzīvokļa kadastrālā vērtība, nerunājot par tā laika tirgus cenu.
Ieraksts zemesgrāmatā liecina – šis dzīvoklis pirms vairāk nekā desmit gadiem iegādāts tikai par 7500 latu, kamēr tā kadastrālā vērtība – teju 25 000. Tas rada aizdomas par mākslīgu darījuma summas samazināšanu, lai izvairītos no valsts nodevas maksāšanas pilnā apmērā. Līdzīgu aizdomu dēļ KNAB uzmanības lokā 2008. gadā nonāca Saeimas deputāts Jānis Straume, neadekvāti lēti pārdodot dzīvokli šajā pašā namā. Pētersone atzīst, ka nezina šī dzīvokļa vēsturi.
"Šis ir rekvizīts. Šis nav Finanšu ministrijas īpašumā esošs dzīvoklis (..) es domāju, ka nevienam īpašumam Latvijā nav iespējams izsekot no 91. gada ir tas darīts vai nav tas darīts," piebilst Reirs.
Par kampaņas veidošanu atbildīgajā korporatīvās komunikācijas uzņēmumā atzīst – dzīvoklis prezentācijas vajadzībām izīrēts ar māklera starpniecību. Tas informējis tikai par dzīvokļa pēdējo pārdošanu pirms gada. Kampaņas iesākums dzīvokli, kurš pats, iespējams, saistīts ar nodokļu nemaksāšanu, esot vien neveiksmīga sakritība.
