- Nodokļu reformas radīto iztrūkumu politiķi cer kompensēt no ēnu ekonomikas
- Ekonomisti: Reforma – kā piedāvājums uzņēmējiem pašiem legalizēties
- Izmaiņas varētu motivēt neslēpt savu peļņu, tādējādi saņemt labākus nosacījumus kredītiem
- Ministrija arī piedāvās izmaiņas, lai mudinātu privātpersonas legalizēt ienākumus
- Tāpat ēnu ekonomiku grib mazināt ar reverso PVN vairākās jomās
Piedāvātās nodokļu reformas pamatā ir nodokļu sloga samazināšana darbaspēkam. Iedzīvotāju ienākuma nodokli plānots samazināt no 23% līdz 20% algām zem 45 000 eiro gadā, piedāvāts palielināt minimālo algu līdz 430 eiro, savukārt neapliekamais minimums minimālajai algai būtu 300 eiro. Algai pieaugot, neapliekamais minimums samazinātos. Uzņēmumiem tikmēr plānots atcelt nodokli peļņai, kas paliek uzņēmumā, bet izņemto peļņu aplikt ar 20% nodokli.
Iztrūkumu kompensēt ar naudu no ēnu ekonomikas
"Ir jāsaprot, un ko es vēlreiz no savas puses gribu uzsvērt – nekas no tā nebūs iespējams, ja mēs netiekam galā ar savu ēnu ekonomiku," šādus vārdus premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) teica pagājušajā nedēļā pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (Zaļo un zemnieku savienība) pirmās publiskās prezentācijas ar nodokļu politikas piedāvājumu.
Pagaidām Finanšu ministrija neatklāj, cik lielu robu valsts budžetā iecirtīs nodokļu reforma. Ministrija norāda, ka „konkrēti aprēķini par nodokļu reformas ietekmi uz valsts budžetu nākamajos gados būs pieejami pēc tam, kad būs skaidra katra priekšlikuma ieviešanas un piemērošanas kārtība”.
Reizniece-Ozola nenoliedz, ka pirmie gadi budžetam varētu būt grūti, kas nozīmē - jāmeklē veidi, kā iztrūkumu kompensēt. Viens no virzieniem ir ēnu ekonomikas apkarošana. "Pagājušogad esam sākuši vēl intensīvāku darbu ēnu ekonomikas apkarošanā un neatkarīgi no nodokļu stratēģijas arī nākamgad to turpināsim. Bet tas, protams, mums palīdzēs nodrošināt resursus, lai arī stratēģiju varētu īstenot," saka ministre.
Finanšu ministrija lēš, ka no ēnu ekonomikas gadā varētu papildus iekasēt 80 miljonus eiro.
Reforma - piedāvājums legalizēties
Potenciāls tam noteikti ir. Ēnu ekonomikas apmērus Baltijas valstīs jau vairākus gadus pēta Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka. Viņa pētījuma dati par 2015.gadu liecina, ka Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars no iekšzemes kopprodukta ir ievērojami augstāks nekā abās pārējās Baltijas valstīs – Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars bija 21,3%, savukārt Lietuvā un Igaunijā aptuveni 15%.
Profesors norāda, ka ēnu ekonomiku nav iespējams izskaust pilnībā, taču Latvija to varētu samazināt vairāk nekā uz pusi: "Tas mazais bardaciņš ēnu ekonomikas ziņā varētu būt kādi 7-8% no IKP. Tas būtu tīri okey. 5% jau ir ideāli. Zemāk tad tur jautājums, kā tas tiek uzskaitīts."
Pirmais iespaids par Finanšu ministrijas piedāvātajām nodokļu izmaiņām profesoram ir pozitīvs. Viņš norāda, ka iepriekš ēnu ekonomikas mazināšanai galvenā metode ir bijusi meklēt vainīgos un tos sodīt,
taču šī nodokļu reforma ir kā piedāvājums uzņēmējiem pašiem legalizēties.
"Būtībā mēs runājam par uzņēmējdarbības infrastruktūru, uzņēmējdarbības vidi. Uzlabojoties uzņēmējdarbības videi, tai skaitā konsekventai nodokļu reformai, tai skaitā kvalitatīvākai likumdošanai, tai skaitā tieslietu sistēmai, kas veicina, nevis soda, - palīdzētu šo ēnu ekonomiku mazināt straujāk. Tajā pašā laikā uzņēmējiem būtu jāsaprot, ka, protams, sods ir neizbēgams un sods būs adekvāts, ja tiks pieķerti. Bet tas burkāns iet pa priekšu pātagai. Pašreiz ir bijis otrādi," saka Sauka.
Kā lielākais „burkāns” nodokļu politikas piedāvājumā ir samazinātie darbaspēka nodokļi, uzskata "Swedbank" galvenais ekonomists un Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums par trim procentpunktiem un neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 300 eiro minimālās algas saņēmējiem atstās maciņā par gandrīz 80 eiro vairāk nekā šobrīd.
"Es domāju - ja šādu burkānu dod, - un tie trīs procentpunkti, manuprāt, ir ļoti liels burkāns, ņemot vērā budžeta iespējas, - tad
tam būtu jānāk komplektā ar ļoti skaidru vienošanos – okey, jūs maksāsiet mazāku likmi, bet maksāsiet visi.
Līdz ar to spēja iekasēt, nodokļu administrēšana šeit ir absolūti svarīga. Ja nodokli samazina un tad vēl nemaksā, ko tad valsts darīs? Par ko tos ceļus uzturēs un par ko izglītību apmaksās?" vaicā Kazāks.
Motivācija neslēpt savu peļņu
Pasaules Bankas pērnā gada pētījumā par nodokļu politiku Latvijā lēsts, ka 2014.gadā aplokšņu algas kopējais apjoms Latvijā bija 1,3 miljardi eiro. Viens no veidiem, kā uzņēmēji iegūst skaidru naudu, lai samaksātu saviem darbiniekiem aploksnēs, ir izņemt dividendes. Nodokļu reforma piedāvā noteikt 0% likmi peļņai, kas paliek uzņēmumā, tādēļ uzņēmējiem vajadzētu būt motivācijai ieguldīt attīstībā, nevis izņemt dividendes.
Komplektā ar mazākiem darbaspēka nodokļiem nodokļu maksāšana patiesi kļūs lētāka. Tomēr paliek jautājums, vai tas praksē tiešām motivēs uzņēmējus atteikties no aplokšņu algām.
Finanšu ministres ārštata padomnieks un Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristpas Klauss uzskata, ka tas līdzēs: "Nelikumīgas shēmas būs lētākas nekā oficiālā nodokļu nasta, tas nemainīsies. Bet tajā pašā laikā starpība starp legālo un nelegālo shēmu būtiski saruks, un nelegālajā shēmā līdzi nāk būtiski riski, piemēram, kriminālatbildība ne tikai uzņēmumu vadībai un īpašniekiem, bet arī grāmatvežiem. Visi šie faktori varētu būtiski veicināt legalizācijas procesu."
Reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli var arī motivēt uzņēmumus neslēpt savu peļņu, kas savukārt dotu iespēju saņemt labākus nosacījumus kredītiem bankās, jo uzņēmējiem būs labāka finanšu situācija. Šobrīd Latvijā tā ir problēma. "Ja mēs skatāmies uz igauņu piemēru, mēs redzam – 2000.gadu sākumā, kad igauņi ieviesa šādu mehānismu, kapitāla apjoms Latvijā un Igaunijā bija diezgan līdzīgs. Ja mēs skatāmies pašlaik, igauņiem tas kapitāla apjoms ir krietni lielāks nekā Latvijā. Tas nebūt, manuprāt, nenozīmē, ka Latvijas uzņēmumi ir mazāk veiksmīgi un par kārtu mazāk pelnoši. Šeit, visticamāk, viens no skaidrojumiem ir tāds, ka
uzņēmumi vienkārši šo peļņu slēpj. Un tam ir vesela virkne netiešu seku. Viena no tādām lietām arī ir grūtības aizņemties, lai investētu un celtu ražīgumu," norāda ekonomists Kazāks.
Tam piekrīt arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš ir pārliecināts - reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli noņems uzņēmējiem vēlmi savu peļņu slēpt: "Ja šobrīd mēs redzam, ka peļņu neuzrāda un mēģina kaut kādā veidā viņu noslēpt, tad protams, ka nulles procentu likme reinvestētai peļņai taisni otrādi noņems šo vēlmi peļņu neuzrādīt. Un no šī aspekta, es domāju, ka tas būs ļoti būtisks uzrāviens ēnu ekonomikas mazināšanā."
Mudinās privātpersonas legalizēt ienākumus
Finanšu ministrija gatavo arī citas nodokļu izmaiņas, kuru mērķis ir mudināt cilvēkus maksāt nodokļus. Viens no virzieniem ir privātpersonu pakalpojumi citām privātpersonām, kur ēnu ekonomikas īpatsvars ir ļoti augsts. "Piemēram, tāds kā mājskolotājs, frizieri, viss tas, ko mēs varam iedomāties un kur mēs arī paši grēkojam. Tur tā ēnu ekonomika ir starp 80-90%," stāsta Kristaps Klauss.
Kā stāsta finanšu ministres padomnieks, šobrīd tiekot diskutēti vairāki varianti, kā mudināt šādus cilvēkus legalizēt savus ienākumus. Pensionāri, kas, piemēram, piepelnās, pārdodot dažādus rokdarbus, varētu maksāt fiksētu maksājumu gadā,
savukārt privātpersonas varētu atvērt speciālu saimnieciskās darbības kontu bankā. "Kurā cilvēki par pakalpojumu samaksā, un pēc tam automātiski tiek noņemts nodoklis.
Pašreiz varētu domāt, ka tas varētu būt 10% iedzīvotāju ienākuma nodoklis un 5% sociālās apdrošināšanas obligātais maksājums, kopā 15%, kas ļautu kļūt legāliem. Tie, kas vēlas to darīt, viņiem būs tās iespējas, un viņiem pazustu visa tā ķēpa, kas, piemēram, pašnodarbinātajam jādara, vedot grāmatvedību un meklējot attaisnojuma dokumentus," skaidro Klauss.
Šis piedāvājums būs iekļauts topošajās Nodokļu politikas pamatnostādnēs.
Reversais PVN un "mikronodoklis"
Starp ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem iecerēts arī paplašināt reversā PVN kārtību. "Mēs atceramies, pagājušogad divās nozarēs ieviešot šo reverso PVN - elektronikas, mobilo ierīču tirdzniecībā un graudu tirdzniecībā -, mēs redzējām jau automātisku efektu. Nākamajā gadā arī ir plānots tajās nozarēs, kurās mēs redzam, [PVN] joprojām tiek izmantots ēnu ekonomikas uzturēšanai, tad reverso PVN paplašināt. Vēl virkne citu pasākumu, arī PVN sliekšņa mazināšana, darījumu atšifrēšana, efektīvāks Valsts ieņēmumu dienesta darbs," saka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Ēnu ekonomika visizplatītākā ir būvniecībā. Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumā norādīts, ka 2015.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā bija 40%. Pret to cīnās arī pati nozare, uzsver Latvijas Būvuzņēmumu partnerības vadītāja Baiba Fromane.
Tieši reversais PVN būvniecības pakalpojumiem līdz šim strādājis vislabāk. "Tas mazina pēc definīcijas krāpšanos ar nodokļiem. Līdz ar to tas ir viens no tādiem ļoti svarīgiem faktoriem. Otrs ir tas, ka mūsu ēnu ekonomikas pētījumā pagājušajā gadā arī šis parādījās uzņēmēju aptaujās kā viens no efektīvākajiem instrumentiem, kādus valsts pēdējos gados ir ieviesusi," stāsta Fromane.
Viņa arī norāda, ka būvniecībā liela problēma ir tā, ka mazie un vidējie uzņēmumi nespēj konkurēt ar mikrouzņēmumu nodokļu maksātājiem. Daļēji Finanšu ministrija to piedāvājusi risināt, pazeminot mirkouzņēmumu režīmā atļauto apgrozījumu no 100 000 uz 40 000. Tomēr mikrouzņēmumu nākotne lielā mērā ir atkarīga no tā, kādu nodokļu piedāvājumu mazajiem uzņēmējiem izstrādās Ekonomikas ministrija.
Runājot par izmaiņām ienākuma nodokļos, Fromane uzsver, ka, viņasprāt, tās tiešām samazinātu ēnu ekonomiku būvniecībā, kur 60% nodarbināto oficiāli strādā nepilnu slodzi. Tomēr tikai gadījumā, ja diskusijās gada beigās nodokļu piedāvājums netiek izkropļots. "Es domāju, lielākais jautājums par šo nodokļu režīmu ir tas, ka visi cer, ka tas tiešām tiks arī pieņemts, nevis noslīks diskusijās par to, ir vai nav kāds solis tur pareizs.
Šobrīd nav īsti ticības, ka gan valdība, gan Saeima, vēl jo vairāk vienojoties ar pašvaldībām, spētu arī šo ļoti nozīmīgo, bet tomēr komplekso nodokļu reformu aizvirzīt līdz galam," saka Fromane.
Bažas par iešanu uz kompromisiem politiķu diskusijās ir arī citiem aptaujātajiem ekspertiem. Uz to norāda gan Arnis Sauka, gan Mārtiņš Kazāks. Tāpat Kazāks uzsver, ka ļoti nozīmīga loma būs komunikācijai ar iedzīvotājiem, lai skaidrotu - maksājot nodokļus, valsts būs spējīga nodrošināt arī pakalpojumus.
"Ir nepieciešams sociāls kontrakts, teiksim, ja iedzīvotājs nodokļus maksā, tad viņš saņem pakalpojumus par to. Un šeit ļoti, ļoti nozīmīga loma ir tieši valdībai, Finanšu ministrijai izstāstīt, kāds ir mērķis šai nodokļu reformai un kas nākotnē par to būs. Līdz ar to sabiedrības iesaiste šeit ir kritiski svarīga. Bez sabiedrības vēlmes piedalīties šajā nodokļu reformā,
bez sabiedrības vēlmes beidzot saprast - okey, ja es gribu no valsts prasīt pakalpojumus, tad man arī ir jāmaksā nodokļi, bez tā nodokļu reforma neko pārsteidzoši labu arī nenesīs," saka ekonomists.
Finanšu ministrija plāno tērēt 100 000 eiro kampaņai, lai informētu iedzīvotājus par jauno nodokļu reformu. Kā norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kampaņai būs divas tematiskās daļas – viena stāstīs par nodokļu reformu, otra ar pozitīvu vēstījumu aicinās iedzīvotājus iznākt no ēnu ekonomikas.
Finanšu ministrijas nodokļu politikas izmaiņas cieši saistītas ar ēnu ekonomikas apkarošanu, un aptaujātie eksperti ir vienisprātis, ka vismaz teorētiski tām vajadzētu mazināt ēnu ekonomiku. Tomēr svarīgākais ir, lai priekšlikumi kardināli nemainītos turpmākajās sarunās.
Drīzumā tiks izveidota nodokļu reformas vadības darba grupa, kurā darbosies koalīcijas partijas, atsevišķu Saeimas komisiju vadītāji, ministri, valdības sadarbības partneri un pašvaldību pārstāvji.
