Jelgavas pašvaldības spītības dēļ pilsētnieki būtiski pārmaksā par atkritumu izvešanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Jelgava ir viena no pārdesmit pašvaldībām, kas lēmusi stāties pretī Satversmes tiesas spriedumam, kura dēļ Atkritumu apsaimniekošanas likumā jau no pagājušā gada vidus pašvaldībām uzlikts pienākums atkritumu apsaimniekotāju noteikt atklāta konkursa kārtībā. 

Jelgavā garantētais atkritumu izvešanas bizness savulaik uz 25 gadiem uzticēts pašvaldībai pietuvinātam uzņēmējam, un pašvaldība iepirkumu rīkot nedomā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija domes paklausību pēc ilgstošas sarakstes tā arī nav panākusi, tādēļ, pirms ķerties pie sankcijām, nākamnedēļ nozares ministrs runās ar Pašvaldību savienību.

Pašlaik Jelgavā ir viens no augstākajiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifiem – par viena kubikmetra gružu izvešanu un apglabāšanu monopolists uzņēmums «Jelgavas komunālie pakalpojumi» iekasē 16,3 eiro jeb vidēji divus eiro un trīs centus no cilvēka mēnesī. Tas firmai gadā ļauj apgrozīt ap diviem miljoniem eiro, bet vairāk par piektdaļu paturēt peļņā.

Jelgavai blakusesošais Ozolnieku novads pērn nolēma iet likumā noteikto ceļu un atkritumu apsaimniekotāju izvēlēties atklātā konkursā. Pašlaik Ozolnieki izvērtē četru kompāniju piedāvājumus. SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi», kas Ozolnieku novadā atkritumus izveda līdz šim, konkursā piedāvājusi par trešdaļu zemāku cenu, nekā pašreizējais tarifs Jelgavā.

Uzņēmums «L&T», kas biznesu izvērsis Rīgā un dažviet reģionos, konkursā startēja ar vēl zemāku cenu. Firmas direktors Reinis Ceplis neslēpj, ka viņa uzņēmumam ir liela interese par ienākšanu Jelgavā, kur «L&T» arī sola piedāvāt par vismaz 30 procentiem zemāku tarifu.

«Jelgavas komunālie pakalpojumi» ir pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrība, kurā domei pieder 51 procents kapitāldaļu. Otra puse ir jelgavnieka Gunāra Bubuļa uzņēmuma SIA «Kulk» īpašums. Firmai «Kulk» ik gadu tiek miljoniem eiro vērti pašvaldības pasūtījumi par Jelgavas ielu bedru lāpīšanu un slaucīšanu, ūdensvadu maiņu un apstādījumu kopšanu. Šim uzņēmumam arī pieder zeme zem atkritumu izgāztuves «Brakšķi» netālu no Jelgavas. Par zemes nomu firma ar pašvaldību noslēgusi 25 gadu līgumu un ik gadu par dažiem hektāriem saņem ikviena zemes iznomātāja apbrīnotu summu – vairāk par 50 tūkstošiem eiro.

Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Nacionālās apvienības biedrs Jurijs Strods vēl līdz pašvaldību vēlēšanām pērn bija šīs firmas kompanjons, jo kopā ar to klusi izveidoja vēl vienu uzņēmumu «Brakšķu enerģija», kam garantētu biogāzes biznesu radījusi Brakšķu izgāztuve. Jelgavas mēra vietnieks Jurijs Strods pašvaldības uzņēmuma monopolstāvokli salīdzina ar nacionāla līmeņa kompānijām un likumā noteikto ceļu iet nedomā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pēc pusgada vēstuļu apmaiņas tomēr arvien cer Jelgavu pierunāt ievērot likumus. Ja Jelgavas dome tomēr nepiekāpsies, ministrija kā galējo līdzekli apsvērs iespēju piemērot sankcijas, bet par tām vēl esot pāragri runāt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti