Jau ziņots, ka zemju īpašniekiem, kuri grib saņemt ES platību maksājumus, šogad zāle bija ne tikai jānopļauj, bet arī jānovāc. Šī nav ES, bet gan Latvijas noteikta prasība, lai ES atbalsts nenonāktu tā saukto dīvāna zemnieku rokās un lai zeme vairāk tiktu izmantota lauksaimnieciskajā ražošanā.
"Konkrētā zāles novākšanas prasība ir Latvijas prasība. Pie tās nonāca, diskutējot lauksaimnieku organizācijām ar vides organizācijām, jo tika vērtēts tas, kas ir izdarīts iepriekšējos periodos," skaidroja ES platību maksājumus administrējošā Lauku atbalsta dienesta (LAD) vadītāja Anna Vītola-Helviga.
LAD vadītāja atzīmēja, ka zāles smalcināšana pieļauta no 2004.gada, un tā, pēc vides speciālistu teiktā, ir pasliktinājusi augu bioloģisko sastāvu pļavās un ganībās. Savukārt ražojošie lauksaimnieki aizstāvēja viedokli, ka pļavās un ganībās kaut kas arī ir jāražo - jāizmanto platības lopu ganīšanā vai lopbarības ieguvē.
"Latvijā 250 000 hektāri [lauksaimniecībā izmantojamās] zemes ir bez lopu vienībām - tātad tur lopu nav. Tas ir milzīgs ražošanas resurss, ko kaut kur būtu jāizmanto (..)," teica LAD vadītāja, norādot, ka Zemkopības ministrija (ZM) kopā ar lauksaimnieku organizācijām nonāca pie kopsaucēja, ka zāle ir jāvāc, jo ražojošajiem lauksaimniekiem trūkst lopbarības.
Taču šīs jaunās platībmaksājumu saņemšanas prasības dēļ Latvijā daudzviet uz laukiem patlaban ir redzami siena ruļļi, kas vietām varētu tur arī palikt. Turklāt redzams, ka siens ķīpās presēts augustā – šādā laikā vākts siens nav izmantojams lopbarībā, tikai pakaišiem.
"Tas kārtējo reizi parāda, ka tiem cilvēkiem, kas savāc sienu - ierullē ruļļos vai sapresē ķīpās, ir maz zināšanu par lauksaimniecību," Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sprieda Kokneses novada zemnieks Jānis Dzenis. "Ja šīs ķīpas tiktu veidotas jūnijā, kad ir vislabākais zāles sastāvs, tad visa šī zāle tiktu izmantota lopbarībā."
LAD vadītāja Vītola-Helviga piebilda, ka Latvijas laukos vērojami gan veiksmīgi, gan neveiksmīgi piemēri - siens presēts nelaikā un šādus siena ruļļus vairs nav kur likt. Taču šāda prasība par zāles savākšanu ir arī Lietuvā, un Igaunijā ir līdzīgs nosacījums.
ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktora vietnieks Zigmārs Ķikāns raidījumā sacīja, ka pagaidām vēl nevar pateikt, vai prasība par nopļautās zāles savākšanu tiks saglabāta arī nākamgad. "Šobrīd tāds lēmums nav izskatīts," piebilda Ķikāns.
Vēstīts jau, ka šogad stājās spēkā jauna prasība vienotā platības maksājuma saņemšanai - nopļautā zāle līdz 15.augustam bija jānopļauj un arī jānovāc. Neapmierināti ar jaunajām prasībām par zāles novākšanu bija tie zemes īpašnieki, kas nenodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu.
Šogad zemniekiem paredzēts 58 eiro platībmaksājumu atbalsts par hektāru un klāt vēl 34 eiro par zaļināšanas prasību izpildi, un attiecīgi katram saimniekam jāizšķiras, vai papildu darbi un izmaksas zaļināšanas prasībām atmaksājas.
Kopumā pērn platībmaksājumos izmaksāti 168 miljoni eiro - vidēji 90 eiro par hektāru.
