Gudri, ambiciozi ... un nevajadzīgi - jauniešu bezdarbs Eiropā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Eiropai nekad nav bijusi tik liela nepieciešamība atbalstīt savus jauniešus, kā šobrīd. Ekonomiskās lejupslīdes laikā tieši jaunieši ir cietuši visvairāk - šobrīd bez darba ir 5,6 miljoni ekonomiski aktīvo eiropiešu no 15 līdz 24 gadu vecumam. Pagājušā nedēļā Eiropas Parlaments Briselē rīkoja konferenci jeb Pilsoņu Agoru, kurā risinājumus bezdarbam meklēja vairāk kā 50 jauno eiropiešu.

"Mēs negribam būt vienkārši mērķauditorija, kam domāta jauniešu nodarbinātības politika, mēs gribam būt tās dalībnieki un veicinātāji. Šis ierosinājums - iesaistīt jauniešus politikas izstrādē - ir beidzamais no vesela saraksta, ko pagājušā nedēļā Eiropas Parlamentā kopīgi izstrādāja vairāk kā 50 jauniešu. Parlamentā bija ieradušies dalībnieki no visām ES valstīm, no katras dalībvalsts - divi jaunieši: viens, kas jau uzsācis savu karjeru, bet otrs - bezdarbnieks," saka 24 gadus vecā spāniete Klāra Minana. Viņa ir viena no konferences dalībniecēm. Šobrīd viņa raksta maģistra darbu biznesa vadībā. Pirms gada Klāra pabeidza jurisprudences studijas, bet darba iespēju nebija. Spānijā, kur dzīvo Klāra, ir otrs augstākais jauniešu bezdarbs Eiropā. Tur bez darba ir 56% ekonomiski aktīvās jaunatnes.

„Šobrīd iespēju atrast darbu nav, tāpēc es nolēmu studēt maģistrantūrā biznesa administrāciju. Tā Spānijā dara daudzi jaunieši: tā kā mēs nevaram iekļūt darba tirgū, mēs turpinām studēt. Tā ir vēl viena opcija, ko darīt. Man ir paveicies, jo citiem jauniešiem nav tādu resursu, lai turpinātu studēt tik daudzus gadus," savu situāciju paskaidro Klāra.

Vasarā bez darba ES bija 23%. Lai arī statistiku veido cilvēki vecumā no 15 līdz 24 gadiem, taču skolēni un pilna laika studenti pie bezdarbniekiem netiek pieskaitīti.

Viskritiskākā situācija ir Grieķijā un Spānijā (attiecīgi 62,9 % un 56,1 %). Bet viszemākais jauniešu bezdarbs ir Vācijā un Austrijā (attiecīgi 7,7 % un 9,2 %).

Lai arī šie rādītāji lielākoties sakrīt ar vispārējiem bezdarba rādītājiem Eiropas valstīs, tomēr jauniešu bezdarbs ekonomiskās recesijas laikos vēsturiski vienmēr ir bijis augstāks, nekā pieaugušo bezdarbs, norāda eksperti. Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere skaidro, ka tā noticis arī nesenās krīzes rezultātā: „Jauniešus, kas ir pieņemti darbā relatīvi nesen atlaiž pirmos, un, tā kā ražošana sašaurinās, tad arī nepieņem darbā un trūkst arī prakses vietu. Un zaudēt jaunus cilvēkus pašā darba ceļa sākumā - tā būtu ļoti liela izšķērdība un nepiedodama rīcība no Eiropas Savienības puses."

Darba tirgus uzlabojumi vai emigrācija?

Latvijā bez darba ir katrs piektais jaunietis (19,8%). Salīdzinot ar pagājušo gadu, Eiropā jaunatnes bezdarba procenti aug, savukārt Latvijā tie samazinājušies. Pērn bez darba bija 30 tūkstoši, bet šogad - 17 tūkstoši darba meklētāju.

Tomēr pētniece no Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda Anna Lūdvineka iesaka uzmanīties no pozitīvajām skaitļu izmaiņām. „Lai gan ir arī dažas valstis, it īpaši Baltijas valstis, kā arī Īrija, kurās jauniešu bezdarba līmenis ir samazinājies. Protams, ir jautājums, vai tas ir rezultāts darba tirgus uzlabojumiem vai tas ir saistīts ar emigrāciju, kas ir īpaši augsta labi izglītotu jauniešu vidū."

Vesela cilvēku paaudze svarīgāka par bankām

Lai arī situācija dalībvalstīs ir dažāda, jauniešu bezdarbs ir visas Eiropas problēma. Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs uzsvēra, ka šis jautājums ir viena no prioritātēm: „Eiropas Parlaments pēdējo divu trīs gadu laikā publiskajās debatēs ir īpaši fokusējies, kā mudināt dalībvalstis būt efektīvām cīņā ar jaunu cilvēku bezdarbu. Arī Pilsoņu Agorai mēs par apspriežamo jautājumu izvēlējāmies jauniešu bezdarbu, jo uzskatām, ka šis ir arī jautājums par mūsu demokrātiskās sistēmas izdzīvošanu. Ikvienai vecāku paaudzei vissvarīgākais ir jautājums - kādas ir izredzes manam bērnam. Mūsu bērniem. Un sabiedrībai, kurai ir 700 miljardi eiro banku sistēmas stabilizācijai, ir arī jāsaprot - jā, banku sistēma ir svarīga, bet vesela cilvēku paaudze ir vēl svarīgāka! Jā, mums jāglābj bankas, bet mēs nedrīkstam pamest novārtā savus jauniešus."

Deviņās ES dalībvalstīs šobrīd ir vēsturiski visaugstākais jauniešu bezdarbs. Tomēr kopumā šī nav pirmreizēja situācija Eiropā. Pētnieks Donalds Storijs zina stāstīt, ka darba tirgus pēckara laikā sašūpojies 60. un 70. gados. „Mēs, eiropieši, salīdzinājumā ar pēckara paaudzi, kopš sešdesmitajiem esam kļuvuši šausmīgi daudz bagātāki," Storijs skaidro vēsturiskos jauniešu bezdarba cēloņus. Pieaugot turībai, vecāki vairs nelika saviem bērniem sākt strādāt 16 gadu vecumā. Arī studentu stipendijas un bezdarbnieku pabalsti ļāva darbu nemeklēt. Krietni pieauga studējošo skaits.

„Reizēm Eiropas Parlamentā un citās Eiropas institūcijās esmu dzirdējis frāzi - jauniešu zudusī paaudze. Es pilnīgi neieredzu šādus izteikumus, tie ir ļoti neproduktīvi. Kura paaudze gan gribētu tikt saukta par pazaudētu? Manuprāt, tas ir smieklīgi," uzskata Storijs.

Šodienas jauniešus nevar saukt par zudušo paaudzi, jo tā ir visizglītotākā un darba tirgum gatavākā jaunā paaudze, norāda eksperts.

Storijs to sauc par izglītības eksploziju. Šodien izglītība ir gandrīz kā patēriņa prece.

Piemērs viņa teiktajam ir Eižēnija Simina Faura no Rumānijas. Viņa saka - es esmu gatava sākt strādāt! Eižēnijai ir divi bakalaura grādi - tiesībās un sociālajā darbā. Šobrīd viņa studē maģistrantūrā. „Man ir 24 gadi. Tas ir liels cipars, daudz gadu, ņemot vērā to, ka man nav nekādas darba pieredzes. Vienīgi īslaicīgi vasaras darbi. Man bija svarīgi ieguldīt izglītībā, tāpēc arī tik ilgi studēju. Es nebiju spiesta meklēt darbu, jo vecāki varēja mani finansiāli atbalstīt," norāda Faura.

Tomēr izglītības eksplozijas rezultātā jauniešiem trūkst prasmju un darba pieredzes. Kā uzskata Ahmeds Mehmedovs no Bulgārijas, universitātes esot pārāk nošķirtas no reālās biznesa vides. „Sešus mēnešus es pamēģināju apvienot studijas ar darbu. Tas nav daudz, bet kad es mēģināju paskaidrot augstskolas pasniedzējam, ka strādāju pie kaut kā tāda, par ko viņš māca, viņš to nesaprata. Viņš tikai teica - nopērc manu grāmatu un nāc uz lekcijām!" atminas Mehmedovs.

Lai gan tieša saistība nav pierādīta, dati rāda, ka valstīs, kurās studenti veselīgi sabalansē mācības ar darba stundām, bezdarba procenti ir zemi.

Savukārt Mērija Makolija no Lielbritānijas uzskata, ka skolēniem jau vidusskolā ir jārāda darba tirgus iespējas: „Kad es biju maza, es gribēju kļūt par skolotāju, jo tas bija viss, ko redzēju - es redzēju savu sākumskolas skolotāju. Es gribēju būt arī ugunsdzēsēja, jo skatījos multfilmu „Ugunsdzēsējs Sems". Tāpēc man šķiet, ka jauniešiem ir jādod iespēja tikt iedvesmotiem no profesionāļu puses, kas nāktu uz skolām un veidotu darbnīcas. Tad jauniešiem tiktu paplašināts redzesloks un viņi mācītos no šiem cilvēkiem."

Vieniem inženieru par daudz, citiem nepietiek

Vairāki dalībnieki norādīja, ka izglītībai kļūstot par preci, viņu valstīs radusies vienas profesijas pārprodukcija. Piemēram, Ungārijā ir par daudz medicīnas studiju beidzēji, Spānijā - inženieru. Jaunieši iesaka veicināt darba spēka mobilitāti Eiropas iekšienē, mācīt valodas un palīdzēt darba devējiem integrēt ārvalstu speciālistus. Migrācija ir vērtējama pozitīvi, tomēr tai nevajadzētu būt piespiedu, ekonomiskās situācijas dēļ.

„Bija runa, ka ir valstis, kur trūkst inženieru, un ir valstis, kur ir pārāk daudz inženieru. Tas ir pozitīvi, ja tā valsts var pieņemt tos inženierus, kas trūkst, un dod no savas valsts citus speciālistus. Tas migrācijā ir pozitīvais. Bet problēma, kāpēc ir par daudz inženieru? Visi izmācās vienu profesiju, bet darba nav," par debatēm stāsta Latvijas pārstāve Anija Krauze.

Jaunieši gan nedzīvo ilūzijā, ka Eiropas darba tirgū eksistē noteikts darba vietu skaits, ko atliek tikai godīgi sadalīt starp dažādām paaudzēm. „Nav nekādas korelācijas starp to, ka vecāki cilvēki strādā ilgākus gadus un jauniešu bezdarbu. Tas nebūs nekāds risinājums jauniešiem, ja visi pārējie pārtrauks strādāt. No kurienes tad nāks nodokļu nauda? No kurienes radīsies dažādots darbinieku tirgus? Tāpēc es nedomāju, ka vecākiem cilvēkiem vajadzētu ātrāk iet pensijā, lai dotu vietu jaunajiem. Mūsu starpā nav cīņas," uzskata Lota Eriksone no Zviedrijas.

Līdzīgās domās ir arī ES pētniecības aģentūras pārstāvis Daniels Storijs: „Ir vēl viens aspekts, kāpēc saukt jauniešus par zudušo paaudzi ir riskanti. Teiksim tā - es, Eiropas Parlaments, britu valdība vai franču valdība - mēs nevaram radīt darba vietas. Darba devēji arī saka - mēs nevaram radīt jaunas darba vietas. Tāpēc jāfokusējas uz jauniešu uzņēmējdarbību. Tātad, jaunie cilvēki, mēs to nevaram izdarīt, tāpēc tas jādara jums pašiem! Daudzi cilvēki par to pat nav aizdomājušies, bet sitācijā, kad citu opciju nav, jauniešu uzņēmējdarbība ir daudzsološs virziens."

Arī jauniešu priekšlikumos bezdarba mazināšanai ir ieteikts gados jauniem uzņēmējiem dot privilēģijas - jāsamazina nodokļi un birokrātija. „Reizēm mēs runājam par nesaderību starp to, ko piedāvā izglītība un to, ko grib darba devēji. Tā ir taisnība. Daudzās dalībvalstīs izglītības sistēma nav atbilstoša, tā nedod jauniešiem vajadzīgās prasmes. Bet! Piemēram, Marks Cukenbergs, kurš izveidoja Facebook savos divdesmit, ir pierādījums tam, ka patiesībā darba devēji nav spējīgi izmantot jauniešu spējas un talantus. Cukenbergs taču nekad nevarētu būt padotais darbinieks!" papildina Storijs.

Vajag vairāk prakses

Agoras dalībnieki uzsvēra arī vajadzību atpazīt iemaņas un zināšanas, ko dod brīvprātīgais darbs, prakses un neformālā izglītība. Eižēnija no Rumānijas drīzumā plāno meklēt darbu. Viņa raizējas, vai darba devēji spēs novērtēt viņas prasmes: „Esmu daudz strādājusi kā brīvprātīgā un izgājusi profesionālas prakses. Tās palielināja manu sagatavotību. Bet nedomāju, ka ar to pietiek. Prakse un brīvprātīgais darbs netiek uzskatīti par pieredzi! Man ir bagātīgs CV, bet sadaļā „Iepriekšējā darba pieredze" man nav ko rakstīt. Tas mani biedē."

Brīvprātīgā darba loma nav pietiekami novērtēta. Tāpat arī prakses vajadzētu vairāk kontrolēt: lai nebūtu jāpienes kafija un darbiniekam būtu kaut ļoti neliela, tomēr - samaksa. „Brīvprātīgais darbs un prakse mūsu debatēs bieži saukti par „lēto darbaspēku". Bet manā pieredzē tā bijusi iespēja nebūt iesprostotai savā istabā, kļūstot aizvien nomāktākai par to, ka man nav darba. Pat tad, ja reizēm nodomāju - ak dievs, es taču nedabūšu nekādu naudu par savu darbu. Bet tas ļauj nesajukt prātā. Es esmu kopā ar cilvēkiem, sasaistīta ar dzīvi," debatēs stāstīja jaunieši.

Zināšanas izplatās un izglītība kļūst pieejama

Savukārt Jesse Rasanens no Somijas vērš uzmanību arī uz citām ārpus universitātes iegūtām zināšanām: „Šī revolūcija tikai sākas. Mēs jau redzam tādas lietas kā iTunes universitāti. Augsta līmeņa izglītība strauji kļūst viegli pieejama pat bez maksas. Mums nevajadzētu kavēties, lai spētu atpazīt un pārbaudīt šādas kompetences, ko iegūstam paši savā brīvajā laikā. Zināšanas izplatīsies! Jautājums ir, vai mēs spēsim tās atzīt un izmantot, lai mūsu darba tirgus un ekonomika no tā iegūtu labumu."

Visi aptaujātie jaunieši Latvijas Radio atzina, ka debates bijušas vērtīgas, taču neko pilnīgi jaunu tajās uzzinājuši nav. „Es negaidīju, ka tik dažādās valstīs ir tik līdzīgas problēmas. Ļoti interesanti, ka gan labi attīstītas, gan mazāk attīstītas valstis saskaras ar vieniem un tiem pašiem šķēršļiem jauniešu nodarbinātībai," atzīst Eižēnija Faura.

Pilsoņu Agoras laikā veidotās rekomendācijas palīdzēs pilnveidot jaunatnes nodarbinātības programmas, par ko pārsvarā atbild parlamenta Izglītības un kultūras komiteja, kā arī Eiropas Komisija.

Nākamā budžeta periodā no 2014. gada jauniešu bezdarba mazināšanai Komisija paredzējusi 8 miljardus eiro. Dalībvalstīs būs jāievieš tā sauktā Jaunatnes garantijas shēma. Tā paredz, ka visiem jauniešiem līdz 25 gadu vecumam pēc mācību beigām vai darba zaudēšanas no valsts ir jāsaņem kvalitatīvs darba, mācību turpināšanas vai prakses piedāvājums.

Latvija no šīs naudas varēs iegūt līdz 59 miljoniem. Kā norādīja Labklājības ministrija, Jauniešu garantija būs plašāka par līdzšinējām Nodarbinātības Valsts Aģentūras programmām. Jāmēģina iesaistīt arī tos jauniešus, kas nav reģistrējušies aģentūrā, bet nestrādā, nemācās un neapgūst arodu. Plānots iesaistīt pašvaldības un vecināt reģionālo mobilitāti, kā arī atbalstīt jauniešu biznesa plānu īstenošanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti