Grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem var nākties maksāt nodokli par banku norakstītiem parādiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Likuma izpratnē gadījumos, kad banka, restrukturizējot kāda cilvēka kredītsaistības, daļu no šīm saistībām noraksta, norakstītā summa ir uzskatāma par ienākumu, kas jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. 

Pateicoties krīzes laikā pieņemtam lēmumam, līdz nākamā gada beigām nodoklis par to nav jāmaksā, taču no 2018. gada situācija varētu mainīties.

Bet vismaz pagaidām, aplēšot valsts budžeta ieņēmumus turpmākajiem gadiem, Finanšu ministrija rēķinās ar to, ka attiecīgais atbrīvojums no nodokļa tiks atcelts.  

Šī gada laikā komercbankas vairākkārt vērsušās pie Saeimas deputātiem ar aicinājumu vismaz uz kādu laiku pagarināt likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikto atbrīvojumu no nodokļa maksāšanas gadījumos, kad cilvēks vienojas ar banku par savu hipotekārā kredīta saistību dzēšanu, daļu no tām norakstot.

Patlaban likums noteic, ka šis atbrīvojums ir spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim, bet, banku ieskatā tā darbības termiņš būtu jāpagarina. Skaidrojot iemeslus, kādēļ tas būtu jādara, „Swedbank” Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs Ainars Balcers norāda, ka tie cilvēki, kam šis nodoklis it kā būtu jāmaksā, būtībā ir maksātnespējīgi.

„Atbrīvo no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tās personas, kas vienojas ar banku par daļas savu saistību brīvlaišanu. To varētu raksturot kā ārpustiesas maksātnespējas procesu, kurā banka ar aizņēmēju vienojas par daļēju parāda segšanu pēc tam, kad īpašums jau ir pārdots brīvprātīgi vai izsolē, bet zināma daļa parāda vēl ir palikusi,” skaidroja Balcers.

“Faktiski tā daļa, kuru banka piedod kā parādu, ja ir panākta vienošanās starp banku un aizņēmēju, likuma izpratnē ir šī aizņēmēja gūtais labums,” sacīja Balcers.

Bankas ir nobažījušās, ka gadījumā, ja cilvēkiem vēl būs jāmaksā nodoklis par šāda veida labumu, kas likuma izpratnē tiek uzskatīts par ienākumu, samazināsies grūtībās nonākušo parādnieku ieinteresētība atrisināt savas problēmas.  

„Banka jau brīdina aizņēmējus, ka šāds nodokļa efekts ir un ka šim aizņēmējam ir Valsts ieņēmumu dienestam jāziņo un jāvienojas par šādu nodokļa atlaidi. Faktiski tam nevajadzētu būt šokam, jo sarunu procesā bankai būtu jāinformē cilvēks par to, ka šāds īpašs regulējums pastāv,” norādīja bankas pārstāvis.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (Zaļo un Zemnieku savienība), kurš vienlaikus ir arī Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijas vadītājs, kā galveno iemeslu, kādēļ politiķiem vēl nav izdevies vienoties par to, vai atbrīvojums no nodokļa būtu pagarināms, min to, ka bankas sākotnēji rosinājušas atbrīvojumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa attiecināt arī uz norakstītiem patēriņa kredītiem.

„Pieļauju, ka, ja tas būtu bijis piedāvājums tikai par termiņa pagarināšanu, deputāti nebūtu noraidījuši šo piedāvājumu,” sacīja Putra.

Vēl viens iemesls esot tas, ka bankas neesot pietiekami aktīvi pildījušas savu „mājasdarbu”.

„Bija aktīvi jārisina jautājumi par šiem sasāpējušiem kredītiem, ja nekustamais īpašums jau ir pārdots, bet ir palikusi starpība, saistības, kas liedz šiem cilvēkiem atgriezties normālā ekonomikā. Bija noruna, ka arī to risinās, tomēr tas progress ir diezgan ierobežots,” pauda Putra.

Vienlaikus viņš atzina, ka risinājumu šai problēmai nāksies meklēt, jo arī valsts ir ieinteresēta, lai iedzīvotāji, kuri vēl arvien nav spējuši tikt galā ar tā dēvētajos treknajos gados uzņemtajām saistībām, atgrieztos aktīvajā ekonomikā. Prasība maksāt ienākuma nodokli par norakstītiem parādiem to noteikti neveicinās.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti