Tomēr pārsteidzošā kārtā svaigākie statistikas dati neuzrāda tik drūmu ainu. Grieķu augļu eksports augusta sākumā ne vien nav gājis uz leju, bet pat uzradījis kāpumu.
Smaržīgi un gardi persiki, nektarīni, āboli, arbūzi, vīnogas - augļi un arī dārzeņi no Atēnu centrāltirgus tiek izplatīti citos veikalos. Grieķu augļu tirgotājs un eksportētājs Jannis Paraskevakos Latvijas Radio stāsta, ka arī ir nonācis Krievijas embargo ķīlnieku lomā, jo bija vedis grieķu augļus pārdošanai krievu patērētājiem. Tagad savus zaudējumus Jannis Paraskevakos sauc par dramatiskiem - tie varētu sasniegt 60%.
„Grieķu ekonomika ir zem troikas (starptautisko aizdevēju) vadības. Krieviem tas būtu jāņem vērā un jāpalīdz mums šajā jautājumā. Mums jāklausās, ko saka Eiropas sabiedrība - viņi mums saka: metiet ārā produktus, mēs jums samaksāsim. Viņi arī maksā. Mūsu produkti aiziet labdarībai - slimnīcām, baznīcai, skolām, cietumiem. Tomēr šiem augļiem normāla kārtā būtu jāiet uz Krievijas tirgu. Krievijā katru gadu tiek eksportēti 60% persiku, 50% kivi, gandrīz visa zemeņu raža. Tā ir ārkārtīgi liela problēma Grieķijai,” uzskata Paraskevakos.
Viņš min arī vēl kādu nopietnu problēmu - kompensācijas no Eiropas Savienības pienāksies tikai ražotājiem, zemniekiem, bet ne eksportētājiem, visiem tiem, kas ir iesaistīti augļu piegādes tīklā.
Taču arī grieķu zemniekiem kompensācijas nav pietiekamas, intervijā Latvijas Radio atzīst Grieķijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Vasilis Korkidis.
„Kompensācija, kuru Eiropas kopiena izmaksāja Grieķijai - 323 tūkstoši eiro -, ir izsmiekls. Es to neuzskatu par kompensāciju. Tā tikusi aprēķināta, izejot no kopējā katras grupas eksporta, taču vajadzētu ņemt vērā tikai to eksportu, kas tika sūtīts uz Krieviju. No turienes nāk zaudējumi, ne jau no visas pārējās pasaules. Es domāju, ka viņi veiks pārrēķinu. Taču vispār kompensāciju apjoms Grieķijai ir nepietiekams, lai segtu zaudējumus. Mēs rēķinājām, ka Grieķijas zaudējumi pārsniegs 40 miljonus eiro, ja vien nespēsim atvērt jaunus tirgus,” saka Korkidis.
Sankciju jautājums izraisījis asas politiskās diskusijas šajā valstī. Opozīcijas partijas Siriza pārstāvis, nacionālais varonis Manolis Glezos uzrakstījis vēstuli Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ar lūgumu atcelt embargo attiecībā uz grieķu produktiem. Līdzīgi rīkojusies Grieķijas pareizticīgas baznīcas vadība, vēršoties ar palīdzības lūgumu pie Maskavas patriarha Kirila.
Grieķijai vienmēr bijušas ciešas saites ar Krieviju, taču prioritāte ir dalība Eiropas Savienībā - pieņemot kā tās priekšrocības, tā arī trūkumus. Tā intervijā Latvijas Radio stāsta Grieķijas parlamenta Ārlietu un nacionālās aizsardzības komitejas vadītāja Dionisija Teodora Avgerinopulu.
„Es pārstāvu otru lielāko ražošanas reģionu Grieķijā - Ilias. Zemnieki eksportē 80% zemeņu Krievijai. Pēc embargo noteikšanas šie zemnieki ir nonākuši zem smaga trieciena, jo 80% viņu produkcijas nebūs nopirkti. Mums ir jāatrod viņiem jauni noieta tirgi. Piemēram, pašreiz mēs izskatām iespējas sūtīt zemenes uz Saūda Arābiju, taču biznesa kontaktu veidošana aizņem laiku. Tas nozīmē, ka šogad un nākamgad noieta tirgus nebūs atrasts un visa reģiona ģimenes būs iznīcinātas. Tā ir liela problēma arī citu produktu ražotājiem. Taču no politiskā viedokļa mums jāsaglabā līdzsvars starp finanšu interesēm un humanitārām interesēm. Ja Eiropas Savienība izvēlējusies šādu sadarbības veidu ar Krieviju, mēs to pieņemam,” klāsta Dionisija Teodora Avgerinopulu.
Un tomēr šobrīd grieķu zemnieki un eksportētāji cīņā par savu produkciju ir guvuši pirmo uzvaru. Kopš embargo ieviešanas pirmo divu nedēļu laikā sezonas augļu eksports ir audzis. No 8. līdz 22. augustam persiku eksports ir pieaudzis par 15 tūkstošiem tonnu un sasniedzis 131 161 tonnas. Vēl divu nedēļu laika plānotais eksporta apjoms sasniegs 140 tūkstošus tonnu. Plānots, ka šī gada eksports pārsniegs 2012.gadā sasniegtos izcilos rezultātus.
Tas attiecināms uz persikiem, nektarīniem, apelsīniem un vīnogām. Grieķi spējuši palielināt persiku eksportu uz Čehiju, Ungāriju, Baltkrieviju, Bulgāriju, Rumāniju, Vāciju, Poliju, kaimiņvalsti Lietuvu un arī uz Serbiju. Grieķijas Tirgotāju asociācijas prezidents Vasilis Korkidis to sauc par veiksmes stāstu.
Visa šī krīze likusi mums meklēt arī citus tirgus, piemēram, Indiju, kur ir interese par mūsu produkciju, taču mēs baidījāmies, ka attālums var būt par šķērsli. Dažreiz krīze liek mainīt skatu uz lietām un meklēt jaunas iespējas. Un mūsu gadījuma tas ir bijis veiksmes stāsts,” saka Korkidis.
Un tomēr Vasilis Korkidis līdzīgi kā citi intervējamie atzīst, ka Grieķija liek lielas cerības uz ātrāku konflikta atrisināšanos pārrunu ceļā. Lai sankciju karš beidzas pēc iespējas ātrāk, lai Krievijas patērētājiem ir Grieķijas produkcija, bet Grieķijas zemniekiem - iespēja attīstīt ražošanu.
