Grieķijas referendums nobaidījis eirozonas politiķus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Lai gan Grieķijas finanšu situācija ik dienu kļūst jo smagāka, vairākums grieķu neslēpj lepnumu par pateikto “nē” aizdevējiem. Tikmēr pašu aizdevēju nostāja Grieķijas problēmu risināšanā, spriežot pēc izteiktajiem komentāriem, kļūst arvien pielaidīgāka.

Ja vēl pirms svētdienas Grieķijas referenduma eirozonas vadošo valstu vadītāji uzsvēra, ka “pret” balsojums Grieķiju tuvinās eirozonas atstāšanai, tad tagad retorika mainās. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers otrdien uzsvēra, ka iebilst pret Grieķijas aiziešanu no eirozonas. Līdzīgs viedoklis ir arī Francijas premjeram Manuelam Valsam un pat Starptautiskajam Valūtas fondam, kas pirmdienas vakarā paziņoja, ka, neraugoties uz nesen neizpildīto maksājumu, ir gatavs aizdot Grieķijai.

"Es skatījos BBC vakarā pēc referenduma. Man bija biedējošas sajūtas, ka cilvēkus var noorganizēt [balsojumam referendumā], īstenībā nav skaidrs par ko [..]. Es savā prātā vilku paralēles. Es negribu teikt, ar ko, jo zinu, ka tas būs virsrakstos, bet es patiesi biju bažīga. Es skatījos, un es domāju, ka tas ir biedējošs spēks," sacīja Latvijas premjere Laimdota Straujuma.

Līdzīgas bažas nesenais referendums radījis arī citu eirozonas dalībvalstu politiķu rindās. Tomēr par to, kas ir to pamatā, daudzi skaļi nevēlas runāt. Taču  iemesli varētu būt dažādi. Viens no tiem – iespējamais iekšpolitiskais nestabilitātes pieaugums Grieķijā. "Tur tomēr labu laiku bija melno pulkvežu hunta, kas izpaudās karā par Kipru. Tāpat bija ļoti spēcīga Komunistiskā partija un ļoti lielas simpātijas Padomju Savienībai. Tas nekur nav zudis, gan ņemot vērā lielo bezdarbu, gan anarhismu. (..) Man ir grūti saprast, kā varēs turpmāk sadzīvot, jo Grieķijā ir populistiska valdība," vērtē bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

Eksperti norāda – šobrīd Grieķijas premjers Aleksis Ciprs sevi ir iedzinis stūrī. Valstij beidzas nauda, bet politiski viņš nevar piekrist kreditoru izvirzītajiem nosacījumiem. Arī valsts bankrota pieļaušana būtu grūta izvēle, jo vēl vairāk augtu bezdarbs un bankrotētu pagaidām pie dzīvības esošie uzņēmumi. Tas rezultētos ar masu protestiem, kuri, spriežot pēc iepriekšējās pieredzes, beigtos ar vardarbību. Taču arī kreditori nevar pildīt grieķu prasīto, jo tas apdraudētu ne tikai Eiropas Savienības  monetārās, bet arī politiskās sistēmas pamatus.

"Šajā gadījumā atbilde slēpjas tēzēs, ko tie pagaidām neformulē. Te runa ir arī par Itālijas, Spānijas un Portugāles politiķiem. Tur ir parlamenta vēlēšanas un tur ir antieiropeiska opozīcija, kāda pastāv arī Francijā. Tur [Francijā] ir lozungs "Prom no eiro, atjaunojam franku!". Tāpat [britu premjers] Deivids Kamerons ar referendumu 2017.gadā," saka politologs Ojārs Skudra.

Tiesa, absolūtas piekāpšanās Grieķijai, visticamāk, nebūs. Šīs valsts lielāko kreditoru – Vācijas - ekonomikas ministrs Zigmārs Gabriels jau paziņojis, ka sarunas par parādu atlaišanu pirms reformu īstenošanas nav iespējamas.

Arī par eiro atbildīgais komisārs Valdis Dombrovskis paziņojis, ka Grieķijas aiziešana no eirozonas aizvien ir atvērts jautājums. Tiesa, pētnieks Ainārs Lerhis par šādu scenāriju ir skeptisks. "Nedomāju, ka šāds viens gadījums varētu novest pie eirozonas sabrukuma, bet mēs zinām, ka pasaulē ir citi ekonomiskie centri, kur nebūtu iebildumu pret eirozonas sabrukumu un domino efektu," saka Lerhis.

To, kam būtu izdevīgs eirozonas sabrukums, Lerhis neatklāj. Tikmēr netiek izslēgts, ka sarunas ar Cipra valdību arī turpmāk būs smagas, kurās netrūks šantāžas momentu - ne tikai flirtā ar Krieviju, bet arī bēgļu kustības jautājumā.

Kā Grieķijas ekonomika iekrita bezdibenī?

Iepriekš otrdien izskanēja ziņas, ka Grieķijas izslēgšanu no eirozonas varētu atbalstīt 16 eirozonas dalībvalstis.

Tikmēr Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien nolēma turpināt sniegt palīdzību Grieķijas bankām līdzšinējā apmērā. Taču par spīti tam grieķu bankas joprojām būs slēgtas līdz ceturtdienai.

Svētdien Grieķijā notikušajā referendumā par aizdevēju nosacījumiem nobalsojuši 38,69%, bet pret bija 61,31% balstiesīgo. Nākamajā dienā no amata nolēmis atkāpties Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis.

Eirozona un EK uz šo iznākumu ir reaģējusi dažādi: atsevišķi politiķi piesardzīgi, citi – asi. Savukārt Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis („Vienotība”) paudis, ka eirozona ir stabila arī pēc Grieķijas referenduma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti