Savukārt Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) pirms sanāksmes piebilda, ka Latvijas iedzīvotāji grieķus nesaprot.
“Mums ir jādzird, ko Grieķijas valdība vēlas turpmāk darīt. Tā viens aiz otra, ierodoties Briselē uz ārkārtas sanāksmi, paziņoja gan 18 pārējo eirozonas valstu finanšu ministri, gan arī valstu līderi,” sacīja Reirs.
“Pēc tam, kad Grieķijas vēlētāji svētdienas referendumā noraidīja starptautisko aizdevēju sagatavotos priekšlikumus, vairāku Eiropas valstu līderi paziņoja, ka bumba tagad ir Grieķijas valdības pusē,” atklāja Reirs.
Tomēr vēl no rīta gandrīz nevienam nebija skaidrs, ko tad grieķi gatavojas likt galdā. To sarunā ar Latvijas Radio Eiropas Parlamentā Strasbūrā, īsi pirms došanās uz Briseli, atzina arī Latvijas premjere Laimdota Straujuma.
Tomēr bez skaidra rīcības plāna nekādu finanšu atbalstu Grieķijai piedāvāt nebūs iespējams.
“Būs ļoti grūti pateikt Latvijas cilvēkiem, ka tagad mēs dosim [naudu] bez redzamām reformām, bez redzama ceļa uz efektīvu ekonomiku. Ir nepieciešamas patiešām būtiskas reformas Grieķijas iekšienē,” sacīja Straujuma.
Pirmie jauno Grieķijas piedāvājumu apsprieda eirozonas finanšu ministri. Daudzi no viņiem bija skeptiski, ka dienas laikā varētu būt iespējams panākt kādu taustāmu vienošanos. Tomēr kaut kas jādara ir, jo, kā sacīja Beļģijas finanšu ministrs Johans van Overtfelds, Grieķijas ekonomika un arī banku sistēma šobrīd atrodas brīvā kritienā.
Lai gan publiski dažādas versijas par to, ko Grieķijas premjers Aleksis Ciprs varētu piedāvāt pārējām valstīm, ir parādījušās jau vairākas stundas pirms samita, Eirogrupas priekšsēdētājs Jerūns Deiselblūms vēl dienas vidū atteicās tās komentēt.
“Aizvadītajos mēnešos Eirogrupa ļoti vienoti un konsekventi ir norādījusi, ka mēs esam gatavi darīt visu nepieciešamo, lai stiprinātu eirozonu un saglabātu tās vienotību. Un jebkuram risinājumam ir jābūt pamatotam. Tas ir arī galvenais kritērijs jebkurai iespējamai palīdzības programmai, par kuru mēs varētu vienoties ar Grieķiju. Tai ir jābūt pamatotai,” pauda Deiselblūms.
Kuluāros izskan versija, ka Grieķijas valdības piedāvājums varētu būt ļoti tuvu tam, ko Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers rosināja kā kompromisu īsi pirms referenduma.
Tomēr pilnīgu vai daļēju Grieķijas parādu norakstīšanu vairāku valstu finanšu ministri kategoriski noraidīja. To sacīja arī Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs, piebilstot, ka Latvijas iedzīvotāji nesaprot grieķu rīcību. Reirs arī piebilda, ka viņš nekad neesot uzticējies nu jau bijušajam Grieķijas finanšu ministram Janim Varufakim.
Iespējams, ka vienīgais, kurš jau no paša sākuma zināja par Grieķijas valdības piedāvājumu, bija Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. No rīta vairāki deputāti Eiropas Parlamentā Junkeram aizrādīja, ka viņš neklausās un tikai raksta īsziņas savā telefonā. Uz to Junkers atcirta, ka viņš rakstot Grieķijas premjeram Cipram, jo tas esot viņa darbs.
Iepriekš otrdien izskanēja ziņas, ka Grieķijas izslēgšanu no eirozonas varētu atbalstīt 16 eirozonas dalībvalstis.
Tikmēr Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien nolēma turpināt sniegt palīdzību Grieķijas bankām līdzšinējā apmērā. Taču par spīti tam, grieķu bankas joprojām būs slēgtas līdz ceturtdienai.
Svētdien Grieķijā notikušajā referendumā par aizdevēju nosacījumiem nobalsojuši 38,69%, bet pret bija 61,31% balstiesīgo. Nākamajā dienā no amata nolēmis atkāpties Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis.
Eirozona un EK uz šo iznākumu ir reaģējusi dažādi: atsevišķi politiķi piesardzīgi, citi – asi. Savukārt Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis („Vienotība”) paudis, ka eirozona ir stabila arī pēc Grieķijas referenduma.
