CSP norāda, ka nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmē graudaugu vidējā ražība no viena hektāra samazinājās no 44,9 centneriem 2015.gadā līdz 37,8 centneriem 2016. gadā. Kaut gan sasniegta otra augstākā ražība Latvijas vēsturē un nozīmīgs platību pieaugums,
2016. gadā graudu kopraža bija 2,7 miljoni tonnu, kas ir par 0,3 miljoniem tonnu jeb 10,5% mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad ievāca rekordražu – 3 miljoni tonnu.
Graudu ražu ietekmēja ziemas kviešu īpatsvara pieaugums graudaugu kopējā sējumu platībā no 43,2% 2015.gadā līdz 46,1% pērn, kā arī graudu kopražā – no 53,1% 2015. gadā līdz 58,6% pērn. Ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra bija 48 centneri (2015.gadā – 55,3 centneri).
Iepērk mazāk, cena zemāka
2016.gadā kopumā iepirkti 2,35 miljoni tonnu graudu – par 213 700 tonnu jeb 8,3% mazāk nekā gadu iepriekš. Graudu cenas kritums pasaules biržās, kā arī tas, ka lielākā daļa iepirkto graudu bija lopbarības kvalitātes, ietekmēja graudu vidējās iepirkuma cenas samazināšanos par 7,8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Graudu vidējā iepirkuma cena 2016. gadā bija zemākā kopš 2010. gada – 132,31 eiro par tonnu.
2016.gadā 83,7% iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši (2015. gadā – 80,5%), no kuriem 47,4% bija pārtikas kvalitātes (2015. gadā – 62,8%). Pārtikas rudzi iepirkti par 64 800 tonnu jeb 53,7% mazāk, arī to īpatsvars visā rudzu iepirktajā apjomā samazinājies no 75,6% 2015.gadā līdz 50% pērn.
Mazāk rapša, vairāk dārzeņu
2016.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 12 100 hektāru jeb 13,6% pieaugušas rapša sējumu platības. Taču, vidējai ražībai samazinoties no 32,9 centneriem 2015.gadā līdz 27,8 centneriem 2016.gadā, par 11 400 tonnu jeb 3,9% samazinājās arī kopējā rapša sēklu raža.
Turpina palielināties pākšaugu sējumu platības. 2016.gadā to kopējā platība pieauga par 32,1%, tai skaitā ar lauka pupām apsētās platības – par 5 400 hektāru jeb 20,9%. To veicināja jauna atbalsta maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanu ieviešana 2015.gadā.
Kartupeļu stādījumu platības un kopraža 2016. gadā samazinājās attiecīgi par 6,1% un 1,2%, bet tupeņu vidējā ražība no viena hektāra pieauga par 5,2%.
Pērn izaudzēja 196 600 tonnu dārzeņu, kas ir par 1 800 tonnu jeb 0,9% vairāk nekā 2015.gadā. Tostarp atklātā lauka dārzeņu platības un iegūtā raža pieaugusi par 0,6%, bet to vidējā ražība palikusi iepriekšējā gada līmenī – 225 centneri no viena hektāra. Siltumnīcās izaudzēts 13 600 tonnu dārzeņu – par 5,4% vairāk nekā 2015.gadā.
