Pēc teju divus gadus ilgām un smagām sarunām Krievijas gāzes gigants ir spēris soli tuvāk Eiropas Savienības prasībām. To žurnālistiem Briselē atklāja par konkurences politikas jautājumiem atbildīgā Eiropas komisāre Margrēte Vestagere: “„Gazprom” ir laipni aicināts pārdot savu gāzi Eiropā, taču kompānijai ir jāievēro Eiropas likumus, tajā skaitā nosacījumus, kas attiecas uz konkurenci.
„Gazprom” tagad piedāvā risinājumus, kas ļauj raudzīties uz priekšu, kas atrisina problēmas un ļauj labāk gāzes tirgiem integrēties reģionā.
Viens no tiem – „Gazprom” ar klientiem astoņās valstīs bija ieviesis teritoriālus ierobežojumus gāzes tālākpārdošanai. Šīs valstis ir Bulgārija, Čehija, Igaunija, Lietuva, Latvija, Polija, Ungārija un Slovākija. „Gazprom” tagad līgumos ar saviem klientiem šo prasību piedāvā atcelt, kas ļautu pārdot tālāk gāzi Eiropas Savienības robežās.”
"Gazprom" sola vairs nepretendēt arī uz daļu no tālākpārdošanas rezultātā gūtās peļņas un šādus nosacījumus nākotnē vairs neieviesīs no jauna, kā arī nelikt šķēršļus piekļuvei gāzes infrastruktūrai – cauruļvadiem.
Bulgārijai un Baltijas valstīm nav piekļuves šādiem starpsavienojumiem ar Eiropas Savienības kaimiņvalstīm. "Gazprom" tagad ir apņēmies klientiem Polijā, Slovākijā un Ungārijā sniegt iespēju pieprasīt, lai visa līgumā paredzētā gāze vai daļa no tās tiktu piegādāta ievešanas vietās Baltijas valstīs un Bulgārijā.
Eiropas Komisija ir aicinājusi visas iesaistītās puses izvērtēt šo piedāvājumu septiņu nedēļu laikā.
Izdevums „Financial Times” vērtē, ka ātra paļaušanās Krievijas gāzes gigantam varētu sarūgtināt Baltiju un citas valstis, kas ļoti cietušas no šā monopola ir un vēlētos pamatīgu izvērtējumu.
Daudzi analītiķi Rietumu valstu un arī ASV medijos saskata Krievijas mēģinājumus uzlabot attiecības ar Eiropas Savienību. Taču pirmdien, kad „Gazprom” nāca klajā ar šo piedāvājumu, Eiropas Savienība pagarināja sankcijas pret Krieviju. Un tas liecina, ka attiecības abu pušu starpā nebūt nav atkušņa fāzē.
Ziņots, ka jau pirms diviem gadiem Eiropas Komisija oficiāli izvirzīja apsūdzību koncernam „Gazprom” par ļaunprātīgu tirgus stāvokļa izmantošanu, jo atklāja, ka uzņēmums pārkāpj pretmonopola likumus. „Gazprom” apsūdzēja brīvas konkurences traucēšanā reģionā un sadārdzinātās cenās Austrumeiropas un Centrāleiropas patērētājiem, tai skaitā Polijai, Ungārijai, Čehijai, Bulgārijai un arī Baltijai.
"Gazprom", kā jau gaidīts, to nekavējoties noraidīja. Kompānijai bija dots laiks, lai sniegtu skaidrojumu un atbildes. Tai draudēja pamatīgs finansiāls sods.
