Preses konference pēc kārtējā sarunu raunda starp Krieviju, Ukrainu un Eiropas Savienību par gāzes piegādēm Ukrainai otrdien bija paredzēta ap diviem pēcpusdienā. Tomēr sarunas krietni ieilga, un trīs pušu pārstāvji pie žurnālistiem iznāca vien astoņos vakarā, sešas stundas vēlāk nekā ieplānots.
Lai gan Eiropas Savienības komisārs Ginters Etingers uzsvēra, ka ir sperts solis uz priekšu, tomēr viņam bija jāatzīst, ka galīgo vienošanos panākt vēl nav izdevies.
“Mēs esam spējuši vienoties par vairākiem pamatnosacījumiem, kas tagad katrai pusei ir jāapspriež ar savu valdību, savu gāzes kompāniju vadību un arī šeit ar pārējiem Eiropas Savienības komisāriem un dalībvalstu vadītājiem, lai iegūtu mandātu pagaidu vienošanās parakstīšanai. Nākamās sarunas notiks pēc nedēļas, trešdien Briselē, un es ceru, ka tās būs pēdējās un mums izdosies parakstīt šo dokumentu,” pauda Etingers.
Etingers apstiprināja, ka Krievijas gāzes cena Ukrainai būs 385 ASV dolāri par 1000 kubikmetru. Šo skaitli dažas dienas iepriekš nosauca arī Kijevas un Maskavas amatpersonas. Tomēr Krievija strikti pieprasa priekšapmaksu par gāzes piegādēm. Un tā vēlas, lai vispirms tiktu samaksāts parāds par iepriekšējo gadu, kas kopumā veido vairāk kā trīs miljardus ASV dolāru.
Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks pauda, ka Krievijas ieskatā gāzes koncerns „Gazprom” vairs nevar turpināt uzkrāt Ukrainas parādus arī par piegādēm novembrī un decembrī.
„Tādēļ daļu no slodzes būtu jāuzņemas arī Eiropas Savienībai, un pašai Ukrainai ir jāatrod nauda. Tas ir norādīts arī mūsu protokola projektā. Tas, kur viņi var rast līdzekļus, ir svarīgākais jautājums, ko mēs arī apspriedīsim pēc nedēļas,” sacīja Krievijas ministrs.
Lai gāzes piegādes atsāktos, jau šomēnes Ukrainai būtu jāsamaksā gandrīz pusotrs miljards eiro parādos un jāveic arī priekšapmaksa. Eiropas Komisija otrdienas sarunās vēl nav varējusi apsolīt, ka tā finansiāli atbalstīs Ukrainu šajā jautājumā. Tomēr ir sagaidāms, ka Eiropas valstu vadītāji apspriedīs šo jautājumu ceturtdien un piektdien gaidāmajā samitā Briselē. Vācijas kanclere Angela Merkele jau ir publiski izteikusies, ka, viņasprāt, Eiropai būtu jāpalīdz segt Ukrainas gāzes parāds.
Eiropa varētu būt gatava maksāt ne tikai, lai parādītu solidaritāti ar Ukrainu, bet arī tādēļ, lai neapdraudētu gāzes piegādi tās dalībvalstīm, it sevišķi tas skar Cetrāleiropas reģionu.
Jau vēstīts, ka svētdien Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņoja, ka sarunās ar Krieviju Milānā tika panākta vienošanās par gāzes cenu. Ja vienošanās tiks parakstīta, tad šoziem gan Ukrainā, gan arī Rietumu un Centrālajā Eiropā nevajadzētu būt problēmām ar gāzes padevi. Gaidāms, ka Ukraina, Krievija un Eiropas Savienība par panākto rezultātu varētu paziņot pēc otrdien Briselē gaidāmajām sarunām.
Krievija jūnijā pārtrauca gāzes piegādes Ukrainai, šādu lēmumu skaidrojot ar Ukrainas parādiem. Toreiz Krievijas un Ukrainas pārstāvjiem atkal neizdevās vienoties par energoresursu līgumiem. Decembrī, kad toreizējais prezidents Viktors Janukovičs nolēma neparakstīt asociācijas līgumu ar ES, Krievija samazināja gāzes piegādes cenu Ukrainai no 400 līdz 268 dolāriem par 1000 kubikmetru. Pēc Janukoviča gāšanas Krievija paaugstināja gāzes piegādes cenas Ukrainai no 268 dolāriem par 1000 kubikmetriem līdz 485 dolāriem, skaidrojot to ar iepriekšējo atlaižu atcelšanu.
Jūnijā notikušās sarunas starp Krievijas kompāniju „Gazprom” un ukraiņu „Naftogaz” noslēgušās bez progresa. Eiropas Komisijas piedāvāto kompromisa variantu, kas paredzēja par aptuveni trešdaļu zemāku cenu, nekā pieprasa „Gazprom” (326 dolārus par 1000 kubikmetru), Krievijas pārstāvji noraidīja.
