Gan otrā, gan trešā pensiju līmeņa plānu gada ienesīgums ir 5-6% robežās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ar salīdzinoši augstu ienesīgumu šī gada pirmajā pusgadā strādājuši gan otrā, gan trešā līmeņa pensiju fondu - kopumā tie šajā periodā strādāja ar attiecīgi 5,51% un 6,24% ienesīgumu, liecina pensiju pārvaldītāju apkopotā informācija.

"Swedbank Investment Management" finanšu analītiķis Juris Rumba komentē, ka šī tendence ir izskaidrojama ar pozitīvām tendencēm finanšu tirgū, un augstāko ienesīgumu šajā periodā nodrošinājuši tieši aktīvie, nevis konservatīvie pensiju plāni, jo augstāka riska investīcijas dod labāku rezultātu. Trīs gadu vidējais ienesīgums ir 4,07%, bet vidējais ienesīgums piecos gados ir 5,58%.

Valsts fondētā pensija jeb pensiju sistēmas 2.līmenis veidojas no strādājošā iemaksām, kas tiek veiktas automātiski no bruto algas kā daļa no sociālajām iemaksām. Dalībnieku skaits 2.pensiju līmenī pārsniedz 1,235 miljonus.

Privātie pensiju fondi jeb pensiju sistēmas 3.līmenis ir iespēja veidot papildu uzkrājumus savai nākotnes pensijai - iemaksas brīvprātīgi veic pats cilvēks vai viņa darba devējs.

„Iepriekšējais ceturksnis bija ļoti veiksmīgs finanšu tirgos, tāpēc tas ļoti atspoguļojās pensiju plāna ienesīgumos. Pēdējā gada vidējais svērtais ienesīgums bija nedaudz vairāk nekā 5,5%. Tas skaidrojams ar pozitīviem notikumiem finanšu un akciju tirgos. Ja runā ilgtermiņā, tad piecu gadu ienesīgums ir vērā ņemami 5%, kas arī atspoguļo pensiju pārvaldītāju sniegumu, gan globālās tendences finanšu tirgos,” pauda Rumba.

Pēc Latvijas komercbanku sniegtās informācijas, valsts fondēto pensiju shēmas, jeb otrā pensiju līmeņa aktīvi šā gada pirmajā pusē pieauguši par 170 miljoniem eiro. Kopumā viens lats jeb 1,42 eiro, kas otrā līmeņa pensiju shēmās tika ieguldīti 2003. gadā, līdz šim gadam nākotnes pensionāriem jau atnesuši 79 centus.
 

3095 eiro - tik lielu naudu 2.pensiju līmenī būtu uzkrājis darba ņēmējs kopš 2003.gada, ar nosacījumu, ka visu šo laiku viņš ir saņēmis vidējo algu. No šī apjoma 529 eiro jeb 17 procentus veidotu peļņa no sakrātās naudas ieguldīšanas.

Pensiju pārvaldītāji arī norāda, ka Latvijas pensiju sistēmai starptautiskos reitingos arī izdodas gūt salīdzinoši augstu novērtējumu, un, piemēram, Vācijas apdrošinātāju „Allianz” reitingos Latvijas pensiju sistēma atzīta kā devītā ilgtspējīgākā.

Latvijas Komercbanku asociācijas privāto pensiju fondu komitejas vadītāja Dace Brencēna norāda, ka pensiju sistēmas ilgtspēju nosaka fakts, ka tā pakāpeniski tiek piesaistīta iedzīvotāju iemaksu apjomam.  

„Pats princips ir balstīts uz to, ka ar laiku mēs pašfinansējamies ar šo sistēmu, tas nozīmē - cik mēs paši iemaksājam, tik dabūjam ārā, un kā naudas līdzekļi tiek nodalīti. Attiecībā uz valsts sistēmu, ja tās ir valsts garantijas, tad valsts garantijas pārsvarā tiek dotas vai apsolījums tiek dots cilvēkiem, kas nestrādā, vai kādu iemeslu dēļ nav spējīgi sociālās apdrošināšanas iemaksas veikt, vai arī ir profesijas, kurām ir mazāk vai vairāk kaut kāda vajadzība šo sociālo atbalstu sniegt,” saka Brencēna.

Savukārt par Latvijas pensiju sistēmas nosacīti vājāko vietu varētu uzskatīt faktu, ka Latvijas fondu tirgus ir neaktīvs un nereti ierobežo iespējas pensiju sistēmā uzkrātos līdzekļus aktīvāk ieguldīt arī Latvijas uzņēmumu attīstībā, ļauj secināt ekspertu teiktais.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti